Garisons Briselē tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieci, lai pārrunātu NATO Varšavas samita lēmumu īstenošanu.
Saistībā ar Kanādas vadītās daudznacionālās NATO spēku kaujas grupas izvietošanu Latvijā Garisons apliecināja, ka Latvija nodrošinās vajadzīgo infrastruktūru un citu nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu līdz kaujas grupas karavīru ierašanās brīdim.
Savukārt Gotemellere uzteica Latvijas panākto progresu pašaizsardzības spēju stiprināšanā un Zemessardzes attīstībā. NATO ģenerālsekretāra vietniece pozitīvi vērtēja iedzīvotāju pieaugošo interesi par dienestu Zemessardzē un zemessargu skaita palielināšanos.
Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka patlaban ir būtiski integrēt NATO kolektīvās aizsardzības spējas un nacionālās aizsardzības spējas.
NATO ģenerālsekretāra vietnieka amatā Gotemellere stājās šogad 17.oktobrī. ASV diplomātei ir plaša pieredze starptautiskās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos.
Jau vēstīts, ka NATO samitā Varšavā tika paziņots par daudznacionālu bataljona lieluma kaujas grupu izveidi un izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, kā arī Kanādas lēmumu uzņemties daudznacionālās kaujas grupas vadību Latvijā. 26.oktobrī NATO aizsardzības ministru sanāksmē par dalību Kanādas vadītajā daudznacionālajā bataljona lieluma kaujas grupā Latvijā paziņoja Albānija, Itālija, Polija un Slovēnija.
Šogad līdz 1.augustam Zemessardzē iestājušies 617 cilvēki, un tas nozīmē, ka jau divus gadus vērojama liela cilvēku interese par pievienošanos šim Nacionālo bruņoto spēku formējumam.
Interese pieaugusi kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas.
Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.
Pagājušajā gadā Zemessardzē iestājušies 1210 zemessargi, no kuriem lielākā daļa ir gados jauni cilvēki - 991 zemessargs ir vecumā līdz 35 gadiem.