Papildu likme attieksies uz taksācijas gada ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, tajā skaitā ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un no nodokļa atbrīvotajām dividendēm un likvidācijas kvotai.
Ar IIN papildu likmi apliekamajā bāzē ietilptu tādi taksācijas gada ar IIN apliekamie ienākumi kā algota darba ienākumi, saimnieciskās darbības ienākumi, arī ienākumi no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tā nav uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, ienākumi no intelektuālā īpašuma, ienākumi no kapitāla pieauguma, tajā skaitā ienākumi no tādu kapitāla aktīva atsavināšanas kā nekustamais īpašums, akcijas, kapitāla daļas, kā arī citi finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti, ieguldījumu fondu apliecības un citi ienākumi, kā arī ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, proti, dividendes un tām pielīdzināms ienākums, procentu ienākumi, ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, ienākums no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu.
Ar IIN papildu likmi apliekamajā bāzē ietilptu vispārējā kārtībā no IIN atbrīvotās dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes, par kurām Latvijā jau ir samaksāts UIN vai ārvalstī ir samaksāts UIN (tam pielīdzināms nodoklis) vai ieturēts IIN (tam pielīdzināms nodoklis).
Ar IIN papildu likmi apliekamajā bāzē netiktu iekļauti citi no IIN atbrīvotie ienākumi - piemēram, no IIN atbrīvotie pabalsti un dāvanas, ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, ja tas atbilst likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajiem kritērijiem atbrīvojuma piemērošanai un citi.
Tāpat ar IIN papildu likmi apliekamajā bāzē nebūtu iekļaujami ienākumi no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN), jo MUN bāze, atšķirībā no IIN, ir apgrozījums.
IIN papildu likmi plānots ieviest no 2025.gada un tā būtu piemērojama rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Attiecīgi pirmā deklarācija, kurā ienākums tiktu aplikts ar IIN papildu likmi 3% apmērā, būtu iesniedzama 2026.gadā par 2025. taksācijas gadu.
Minētais risinājums ienestu papildu progresivitātes elementu iedzīvotāju ienākumu aplikšanā ar IIN, skaidro FM.
Jau ziņots, ka šodien valdība plāno izskatīt FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā, kurš paredz darbaspēka nodokļu izmaiņas un kompensējošos pasākumus.
No 2025.gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026.gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027.gadā uz 570 eiro mēnesī. Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 uz 1000 eiro mēnesī. Minimālā alga 2025.gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027.gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028.gada uz 860 eiro mēnesī.
Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā viņa ieguvums būs papildu 50 eiro mēnesī. Savukārt, ja pensija ir 1000 eiro, tad no 2025.gada persona "uz rokas" saņems par 100 eiro mēnesī vairāk.
Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) noteikt vienu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi - 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī, tiek saglabāts solidaritātes nodoklis 33%. Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem "uz rokas" paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme mainītos no 20% un 23% pašlaik uz 25,5%.
Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, plānots pārnest vienu procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%. Risinājums paredzēts terminēti laika periodā no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim.