Vērtējot sākušās sarunas pedagogu streika izlīgšanas komisijā, Muižnieces ieskatā soļi, ko Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija, ir lieli, saprotot esošās iespējas un sagaidāmo situāciju valstī. Politiķe ļoti gribētu, ja būtu iespēja pilnībā izvairīties no streika, taču to patlaban nevarot pateikt, jo uz kompromisu būtu jāiet abām pusēm.
Politiķe uzsvēra, ka divi pēdējie gadi izglītības sektorā pandēmijas dēļ aizvadīti diezgan lielā stresā. Ja streiks notiks, tad vecākiem vienalga būs jāiet uz darbu un nestreikojošajiem pedagogiem būs vēl noslogotāki apstākļi.
"Nedomāju, ka šajā situācijā, jo īpaši izmantojot priekšvēlēšanu laiku, ir īstais brīdis [streikam]. Otra lieta ir ģeopolitiskie apstākļi. Mums kaimiņvalsts nemitīgi atgādina un mēģina veidot naratīvu par Latviju kā neizdevušos valsti, kur viss ir slikti. Domāju, ka viņi to tikai gaida," sacīja Muižniece, paužot cerību, ka no streika izdosies izvairīties.
Ar pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku nav virzības, jo "kā atbildīgi politiķi negribam" atstāt nākamajai valdībai mantojumā neizpildāmas lietas bez fiskālā seguma, sacīja ministre. "Šo piedzīvojām ar Māra Kučinska valdību, kas atstāja mums grafiku bez ieplānotajiem līdzekļiem, atceramies, kā gāja iepriekšējai ministrei," pauda politiķe.
Kā ziņots, pirmajā pedagogu streika izlīgšanas komisijas sēdē diskutējošās puses nav spējušas atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, aģentūru LETA informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Kā norādīja Vanaga, prasība par darba samaksas palielināšanu nav jauns prioritātes pasākums, jo par šiem jautājumiem jau vairākus gadus tiek aktīvi diskutēts.
Diskutējot par pedagogu slodzi, izglītības un zinātnes ministre norādīja, ka slodžu sadalījums 60/40 jeb 60% kontaktstundas un 40% pārējo pedagogu pienākumu pildīšanai vajadzētu būt rekomendējošai nevis obligātai. Obligāti nosakot sadalījumu 60/40, negatīvi tiktu ietekmēti vairāki faktori, piemēram, rastos lielāks pedagogu vakanču skaits.
Papildus abas puses piekrīt, ka pirmsskolas pedagogiem vajadzētu ieviest nosacījumu 10% no stundu sadalījuma atvēlēt mācību stundu sagatavošanai.
Tomēr Muižniece norāda, ka nepieciešams šo jautājumu izrunāt ar pašvaldību pārstāvjiem un tādējādi nākamajā tikšanās reizē tiks sagatavots aprēķins par to cik liela ietekme ir pirmsskolas pedagogu iespējamai slodzei.
Muižniece uzsver, ka ministrijai nebūtu korekti pirms vēlēšanām dot solījumus, kurus nevar garantēt, ka jaunā valdība pildīs.
Papildus Izglītības un zinātnes ministrija līdz nākamajai tikšanās reizei turpinās sarunas ar Finanšu ministriju un, iespējams, arī ar Premjeru Krišjāni Kariņu (JV), lai saprastu, kādos jautājumos valdība var piekāpties.
Vanaga norāda, ka tieši ministrijas nespēja laicīgi rast risinājumus vairākiem jautājumiem ir iemesls, kāpēc problēmas tik ļoti samilzušas.
Izlīgšanas komisijas darbs turpināsies 5.septembrī plkst.16.
LETA jau ziņoja, ka LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.
Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.