Jansons ilgstoši sirdzis ar sirds slimību, tādēļ pēdējā laikā atcēla vairākus koncertus, taču oktobra beigās pēc sešu mēnešu pārtraukuma Jansons stājās pie diriģenta pults kopā ar savu Bavārijas Radio simfonisko orķestri.
Krievijas medijos kā Jansona nāves cēlonis minēta akūta sirds mazspēja.
Līdzjūtību Jansona tuviniekiem un viņa talanta cienītājiem paudušas Latvijas valsts augstākās amatpersonas. "Mariss Jansons aiziet Ziemassvētku pārdomu laikā. Lai Jums gaišs, Maestro, mūžības ceļš, Jūsu talants vienmēr paliks Latvijas un pasaules mūzikas zvaigznājā un mūsu sirdīs," raksta Valsts prezidents Egils Levits.
"Mūžībā devies diriģents Mariss Jansons - pasaules un Latvijas kultūras virsotne. Mūziķis no Dieva - absolūta muzikalitāte un atdeve līdz pēdējam koncertam, silta sirds un cilvēkmīlestība. Viņa klātbūtnē atvērās ik mūziķa un ik klausītāja sirdis. Milzīgs un neaptverams zaudējums... Izsaku visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem," savukārt ierakstījis kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).
Arī Ārlietu ministrija (ĀM) izsaka visdziļāko līdzjūtību Marisa Jansona ģimenei un talanta cienītājiem, latviešu diriģentam mūžībā aizejot.
"Latvijas un pasaules kultūra zaudējusi izcilu mūziķi, talantīgu diriģentu un lielu personību, par kura devumu mūzikā liecina darbs ar labākajiem simfoniskajiem orķestriem Eiropā un visā pasaulē," teikts ĀM paziņojumā.
Jansons dzimis 1943. gada 10. janvārī Rīgā latviešu diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones ģimenē.
1946. gadā viņa tēvs Arvīds Jansons tika uzaicināts strādāt par Jevgeņija Mravinska asistentu Leņingradas filharmonijā, un 1956. gadā arī ģimene pārcēlās pie tēva uz Ļeņingradu, kur tēvs bija diriģents Ļeņingradas filharmonijā.
Jansons studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Ļeņingradas konservatorijā, papildinājās pie Hansa Svarovska Vīnes Mūzikas augstskolā (1969) un pie Herberta fon Karajana Zalcburgā.
No 1973. gada Jansons vadīja daudzus slavenus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV, tostarp bijis Ļeņingradas Filharmonijas diriģenta asistents, kā arī vadījis Oslo Filharmonijas orķestri, Pitsburgas Simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri un Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri.
2006. gadā, 2012. gadā un 2016. gadā Jansons vadījis Vīnes filharmonijas orķestra Jaungada koncertu.
Pasaulē slavenais diriģents saņēmis daudzas nozīmīgas balvas. 1999.gadā viņš kļuva par Britu Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli, savukārt 2001.gadā - par Vīnes Gesellschaft der Musikfreunde goda locekli. 2000.gadā viņam piešķirts Norvēģijas Karaliskais Nopelnu krusts. 2006.gadā viņš saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
2006. gadā Jansons saņēma balvu Grammy kategorijā Labākais orķestra sniegums kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas Radio simfonisko orķestri un kori par Šostakoviča 13. simfonijas izpildījumu.
1996. gadā operas Bohēma diriģēšanas laikā Oslo Jansons pārcieta smagu sirdlēkmi.
pievienota 6.-7. rindkopa