Pēc Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā vairākas valstis apņēmušās būtiski palielināt aizsardzības budžetus, tomēr arvien ir daudz NATO dalībvalstu, kuras nesasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Sagaidu, ka Viļņas samitā sabiedrotie vienosies par jaunu ambiciozu solījumu attiecībā uz investīcijām aizsardzībā, nosakot, ka 2% būs zemākā robeža, nevis griesti," sacījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Taču bez 2% apspēlēšanas līdz Viļņas samitam gaidāmas viedokļu cīņas saistībā ar Ukrainas uzņemšanu NATO. Lietuvas parlaments jau pirms Lieldienām pieņēma rezolūciju, paužot apņemšanos panākt Ukrainas uzaicināšanu aliansē. Latvija no samita sagaida praktiskas lietas, tostarp jaunu aizsardzības plānu pieņemšanu, Dienai norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Ukrainas ceļš NATO
Oficiālu pieteikumu valsts uzņemšanai aliansē paātrinātā kārtībā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iesniedza 2022. gada septembrī. Viņš brīdinājis, ka Viļņas samitā piedalīsies tikai tad, ja Ukrainai tiks piedāvāti "taustāmi soļi" ceļā uz dalību NATO. Lietuva pagājušajā nedēļā pieņemtajā rezolūcijā par tās mērķiem NATO samitā paudusi, ka Ukrainu "vajadzētu uzaicināt kļūt par NATO dalībvalsti, parakstot protokolus par pievienošanos, un sākt ratifikācijas procesu, kad būs atbilstoši apstākļi".
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!