Lattelecom valdes priekšsēdētāja Gulbja pagājušā gada atalgojums, kas pārsniedzis pusmiljonu eiro, ir tikai "ziediņi": kopā telekomunikāciju uzņēmuma valde, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati, pērn algā saņēmusi vairāk nekā 1,68 miljonus eiro, bet Latvijas valsti pārstāvošie padomes locekļi - vēl 170 tūkstošus eiro.Šīs iespaidīgās summas tiek sadalītas pēc slēptiem un neskaidriem kritērijiem, turklāt tajās vēl nav iekļauti sīkāki bonusi. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pašlaik ir sācis pārbaudi par 2015. gada izlaiduma apvidus automašīnu BMW X5 Xdrive 30D, kura SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja vajadzībām iegādāta uz uzņēmuma rēķina.Saskaņā ar uzņēmuma lakoniskajiem statūtiem "sabiedrības padome veic pārraudzību pār sabiedrības vadību". Taču Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kurš ir viena no personām, kas lemj par uzņēmuma valdes locekļu atalgojumu apmēru, izvairās no atbildēm uz jebkādiem jautājumiem par šī atalgojuma noteikšanas kritērijiem un metodiku.Līdzīgi rīkojas arī Lattelecom padomes loceklis Jānis Brazovskis, kurš pirms trim gadiem pēc caurkrišanas balsojumā par darba turpināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā šo silto vietiņu, kā tolaik ziņoja mediji, ieguvis ar Vienotības pārstāvju palīdzību. Brazovskis faktiski aizmūk no virknes jautājumu par to, vai uzņēmuma padome ir gatava atklāt precīzus parametrus, pēc kuriem tā aprēķina valdes locekļu atalgojuma mainīgo daļu, kurš tieši un kad šos parametrus apstiprinājis, kā arī - kā tad tiek noteikts pašas padomes atalgojums.Uz jebkādiem jautājumiem sava atalgojuma sakarā atsakās atbildēt arī pats pusmiljona algas saņēmējs Gulbis, kurš pirms dažiem gadiem publiskotā Lattelecom apkārtrakstā kritizēja "valstiski nedomājošo" darbinieku arodbiedrību, kas nevēloties atteikties no iemaksām darbinieku pensiju fondā un nesaprotot, ka "mēs nevaram visu peļņu izmaksāt sev prēmijās, lai kā to gribētos, jo valstij kā akcionāram šī nauda šobrīd ir ļoti vajadzīga budžeta deficīta segšanai".Savukārt uzņēmuma mārketinga dienesta darbiniece Zanda Šadre, paužot uzņēmuma viedokli, atklāj tikai to, ka "valdes locekļu atalgojumu apstiprina Lattelecom padome. Tas sastāv no fiksētās un mainīgās daļas, kas atkarīga no uzņēmuma darbības rezultātiem un noteikto mērķu izpildes".Uz lūgumu atklāt precīzo metodiku, pēc kādas Lattelecom padome aprēķina šo atalgojuma mainīgo daļu, un informēt, kas tieši un kad tieši šo metodiku apstiprinājis, Lattelecom pārstāve paziņo, ka "par Lattelecom darbinieku atalgojumu sīkāki komentāri netiks sniegti". Uz jautājumu, vai šis paziņojums ir sniegts arī Lattelecom padomes vārdā, atbilde vispār netiek sniegta.Visu Lato Lapsas rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 27.aprīļa, numurā!
Milzīgas algas, slēpti kritēriji, izvairīgas atbildes
2007. gadā, kad Juris Gulbis sāka strādāt par Latvijas valsts nosacīti kontrolētās SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāju un gadā saņēma 109 000 eiro, koncerna apgrozījums bija 211 miljonu eiro un peļņa - 54 miljoni eiro. Lai gan tiek apgalvots, ka uzņēmuma vadītāja alga esot piesaistīta tā darbības rezultātiem, astoņu gadu laikā Gulbja vadītā koncerna apgrozījums sarucis līdz 188 miljoniem eiro un peļņa - līdz 30 miljoniem eiro, toties paša uzņēmuma valdes priekšsēdētāja alga šajā laikā vairāk nekā četrkāršojusies un pērn jau pārsniegusi pusmiljonu eiro, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.