Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašuma lietu epopejai vēl nav pielikts punkts. Lai gan bija paredzēts, ka zeme zem šiem mūsu valsts simboliem jau pērnā gada 31. decembrī būs ierakstīta zemesgrāmatā uz Kultūras ministrijas (KM) vārda, tas nav izdarīts. Nu šo termiņu paredzēts pagarināt līdz šā gada beigām. Joprojām gan nav īstas atbildes, kāpēc Finanšu ministrija (FM) un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) neuzņemas rūpes par tiem.
Darbi iekavējas
Lai gan šāda mēroga valsts īpašumi pamatā ir FM pārziņā un tos FM uzdevumā pārvalda VNĪ, no abiem šiem Latvijas simboliem tā ir taisījusies vaļā. Kā citādi lai to nodēvē, ja galu galā KM nācies uzņemties šā īpašuma valdītāja lomu. Jāatgādina, ka Ministru kabinets 2021. gada 21. decembrī deva savu svētību šādam modelim, nosakot, ka KM jāuzņemas visas tehniskās lietas, lai zeme zemesgrāmatās tiktu ierakstīta uz tās vārda, un jāizveido Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP) štata vienība speciālistam, kura "pienākumos ietilptu ar īpašuma apsaimniekošanu saistītie uzdevumi", nosakot tā darba algu (bruto) 1489 eiro. Arī tad, kad abi šie kultūras pieminekļi piederēs KM, ir paredzēts, ka apsaimniekošanu turpinās Rīgas Pieminekļu aģentūra. Tai šim mērķim no programmas Kultūras mantojums šogad piešķirti 597 000 eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 18. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!