Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Mācām vienus, vajag citus

Jāsabalansē darba tirgus piedāvājums ar pieprasījumu.

Izglītības iestādes nespēj nodrošināt tautsaimniecību ar atbilstošas kvalifikācijas jaunajiem speciālistiem, vienlaikus ir jomas, kurās jauno censoņu absolventu pat ir vairāk nekā darba vietu Latvijā un tas nozīmē darbu citā specialitātē vai arī doties peļņā uz ārzemēm.

Tādu ainu rāda absolventu Cv.lv publicēto vakanču skaits pēc amata kategorijām 2021. gadā iepretī augstskolu absolventiem pēc izglītības programmas. Būtiskākā kļūme pie jau tā dilstošās demogrāfijas ir tā, ka kadru trūkums ir tieši tajos tautsaimniecības sektoros, kuros iespējams radīt vislielāko pievienoto vērtību. Proti, šāda disonanse starp izglītību un praktisko pieprasījumu grauj nākotnes izaugsmes cerības. 

Sapnis kļūt par direktoru jāierobežo

Dažādu nozaru uzņēmēji jau ilgstoši stāsta – trūkst visa veida inženieru, konstruktoru, tehnologu, ķīmiķu, IT speciālistu utt., bet no šīm atziņām, kas pēdējos gados pārvērtušies par klajiem SOS saucieniem, nekas nemainās. 

Jura Paidera pētījums atbilstoši CSP datiem par 2021. gada augstskolu absolventiem liecina, ka visvairāk diplomu (gandrīz 2,3 tūkstoši) saņēma absolventi vadības un administrēšanas specialitātēs. 

Savukārt Kokapstrādes tehnoloģijās un izstrādājumu izgatavošanā diplomu saņēma tikai četrpadsmit absolventi.

Jāpiebilst, ka viena no Latvijas nozīmīgākajām ražošanas un eksporta nozarēm ir kokapstrāde.

Ja pieņemam, ka 2278 vadības un administrācijas speciālisti visi kā viens metas vadīt kokapstrādātājus, tad iznāks, ka uz katru kokapstrādes speciālistu būs vairāk nekā 162 vadītāji vai administrētāji. 

Pārtika ir viena no tām jomām, kura līdzās kokapstrādei bija, ir un būs ar lielu izaugsmes potenciālu, bet 2021. gadā pārtikas tehnologa augstskolas diplomu saņēma tikai četrdesmit viens absolvents. Materiālu ražošanas tehnoloģijās – 48 absolventi, ķīmijas tehnoloģijās un biotehnoloģijā – 58. 

Pat saliekot visus eksportējošajām nozarēm nepieciešamos speciālistus kopā, iznāks, ka 2021. gadā esam izglītojuši vairāk par vienu vadītāju uz katru inženieri, tehnologu vai cita veida ražošanas speciālistu. 

Ir saprotams, ka sapnis kļūt par labi apmaksātu vadītāju, kuram būs glīts krēsls un laba alga, ir dabīgs un saprotams, tomēr, tieši no šīs pozīcijas sākot, būtu vērts pārvērtēt valsts budžeta līdzekļu tēriņus direktora sapņa atražošanai. 

Ačgārna aina pieprasījumā

Savukārt Cv.lv publicētās vakances pēc amatu kategorijām 2021. gadā rāda, ka vislielākais sludinājumu skaits ir bijis uz informācijas tehnoloģiju speciālistiem – vairāk nekā 10 000, tehniskajās zinātnēs vairāk nekā 5600 sludinājumu, ražošanā – virs 4500, telekomunikācijās un elektronikā – virs 2100, farmācijā – virs 1100. Pēc vairāku nozaru uzņēmēju sacītā, vakances inženieriem, IT speciālistiem ir ikdienas parādība. 

Vienlaikus šāda situācija neveicina pieminēto nozaru iespējamo izaugsmi, tātad nodarbināto skaita pieaugumu, lielākus saimnieciskās darbības rādītājus un arī samaksātos nodokļus valsts makā. Pēc Cv.lv datiem ir grūti spriest par pedagogu nepieciešamību, jo portāls vairāk orientēts uz privāto sektoru nekā publisko, tādēļ šo tematu atstājam atsevišķai izpētei. 

Problēmas sakne – pamatskola

Visvienkāršākais un, iespējams, vienlaikus vissarežģītākais būtu sabalansēt darba tirgus piedāvājumu ar pieprasījumu. Kā to izdarīt?!

Vairumam no deficītajām specialitātēm ir nepieciešamas zināšanas ķīmijā, fizikā, matemātikā, bioloģijā. Savukārt, lai augstskolas varētu sagatavot jauniešus konkrētajā profesijā, nepieciešama atbilstoša vidusskolas izglītība. 

Diemžēl vairums skolnieku jau pamatskolas laikā atsakās no ķīmijas, fizikas un pat matemātikas mācīšanās, cik vien tas ir iespējams un pie pirmās izdevības. Vidusskolā no fizikas un ķīmijas turpina izvairīties, jo taciņa jau iemīta un to mainīt ir grūti.

Tas savukārt nozīmē, ka pēc vidusskolas absolvēšanas nav iespēju pārdomāt un doties apgūt inženierzinātnes.

Tas nozīmē, ka problēmas sakne jāmeklē nevis pie augstskolu durvīm vai vidusskolās, bet gan pamatskolā!

Nauda seko vajadzībai!

Idejas par to, ko darīt tieši šodien, ir pašiem uzņēmējiem. Viņi mēģina celt jau strādājošo kvalifikāciju, kas ražojošos uzņēmumos ir iespējams, ja vien ir, no kā sākt. Vēl 16 izglītības gadu kļūdas var labot, pieaugušo izglītībā veicot pārkvalifikāciju, ja vien tas iespējams, jo starpnozaru pārejas iespējamas tuvās nozarēs. 

Būtiskākā uzņēmēju norāde ir par valsts finansējuma izlietojumu. Proti, nav nozīmes finansēt tādu profesiju apguvi, kuras Latvijā nav nepieciešamas vispār vai vajadzīgas tikai periodiski. Naudai jāseko vajadzībai. 

Šeit nav nozīmes, kura ministrija ir konkrētās profesijas "krustmāmiņa", jo tieši šāda prakse līdz šim ir novedusi pie budžeta līdzekļu apguves izglītībā, neraugoties uz praktisko pieprasījumu. 

Viens no risinājumiem, ko dažas augstskolas jau praktizē, ir īpaši kursi, kas dod iespēju apgūt vidusskolā izlaisto. Visos laikos, ne tikai šobrīd, problēma ir studiju laikā atbirušie. 

Ap 30 gadu vecumu pastāv iespēja, ka cilvēks atceras dzimteni pēc krietna darba posma ārzemēs un sāk domāt par karjeru citādi, bet zināšanu apguves kapacitāte ir mazinājusies un apgūtais aizmirsies. 

Šajā gadījumā mūsu jautājums nav vispārīgs – kuram tas rūp? Zinām, ka uzņēmējiem tas rūp, dažām augstskolām. Jautājums ir konkrētāks: "Kuram tas rūp valdībā un Saeimā?"

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas