Pēc viņa teiktā, jaunajā modelī katrs doktora studiju projekts faktiski būs kā atsevišķs pētījumu projekts ar nopietnu akadēmisko daļu, tādējādi doktorantiem būs iespēja vienuviet apgūt veselu virkni priekšmetu, kas vajadzīgi visiem augstākās raudzes intelektuālā darba izpildītājiem, sākot no kultūrvēstures un filozofijas jautājumiem un beidzot ar statistiku un projektu rakstīšanu, kas mūsdienās ir "zinātnieku maize".
Muižnieks uzskata, ka šādas kopīgas doktoru skolas veidošana būs "nopietns ieguldījums, izmantojot visu to jauno, ko mēs pēdējos gados esam radījuši universitātē, lai attīstības ceļš ietu straujāk un drošāk uz priekšu".
Jautāts, kā kopumā var raksturot LU fakultāšu viedokli par gaidāmo fakultāšu konsolidāciju, viņš atzina, ka viedokļi ir dažādi, lai gan vienojošā tendence ir skaidra - jāvienkāršo administratīvie procesi un jānovērš sadrumstalotība plānošanas līmenī.
LETA jau ziņoja, ka LU plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu, aģentūrai LETA apliecināja augstskolas rektors Muižnieks.
Patlaban LU ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē LU darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu un Ķīmijas fakultātes. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātēs. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē.
Jaunās fakultātes varētu tikt veidotas, balstoties minētajos zinātņu virzienos. Pagaidām nav zināms, cik fakultātes varētu tikt izveidotas konsolidācijas rezultātā, taču to nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.
Fakultāšu konsolidācijas procesā tiek pieļauta iespēja arī dalīt līdz šim vienā fakultātē apvienotas studiju nodaļas.