Ļoti dārga mācība

Kamēr pagājušās nedēļas vētras postījumu kopējās izmaksas vēl tiek aprēķinātas, dabas stihija asi izgaismojusi būtiskus trūkumus apdrošināšanas procesā, it īpaši krasi to ilustrēja plūdu definīcija. Ūdens apsaimniekošanas likuma 1. pantā ir norādīta definīcija jēdzienam "plūdi", uz ko valdība vērsa uzmanību, cenšoties radīt spiedienu uz apdrošināšanas nozari un retušēt uzraudzības trūkumu šajā jomā. Šāda komunikācija nelaimē nonākušajiem var radīt arī veltas cerības, jo likuma definīcija neliedz apdrošinātājiem savos noteikumos plūdus kā apdrošināto risku definēt savā izvēlētā veidā. Tas arī praksē tiek darīts.

Apdrošināšanas produkti ir sarežģīti, tie ietver gan matemātiskus modeļus, gan juridiskas nianses, gan sociālus jautājumus, gan ģeogrāfiskus apstākļus utt. Izprast apdrošināšanas noteikumus nav vienkārši, drīzāk tas ir sarežģīts uzdevums un prasa specifisku pieredzi un zināšanas. Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijā (LABA) Dienai norāda, ka Apdrošināšanas līguma likums paredz, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem jābūt skaidriem un saprotamiem, kā arī paredz pienākumu apdrošinātājiem sagatavot un saviem klientiem izsniegt APID (apdrošināšanas produkta informācijas dokuments; dokuments ar īsu, koncentrētu būtiskāko apdrošināšanas noteikumu izklāstu). Diemžēl nevar teikt, ka apdrošinātāju izstrādātie apdrošināšanas noteikumi šīm prasībām vienmēr atbilst, kas noved pie neskaidro vai neviennozīmīgi saprotamo apdrošināšanas noteikumu traktēšanas sev izdevīgā veidā. Gala rezultātā cieš apdrošinātie, kuri līdz apdrošināšanas gadījumu iestāšanās laikam nevar būt pārliecināti, kādi tad riski ir apdrošināti un kādi nav, kā arī cieš sabiedrības uzticēšanās apdrošināšanai kopumā. Situācija, kurā apdrošināšanas noteikumi nav skaidri un saprotami un pieļauj dažādu, reizēm par pretēju to izpratni, un jo īpaši, ja to savā labā par sliktu saviem klientiem izmanto apdrošinātāji, nav normāla, un to nevar uzskatīt arī par atbilstošu likuma prasībai.

Trūkst uzraudzības