No 39 izvirzītajām apsūdzībām tiesa Lembergu atzina par vainīgu 19 apsūdzībās, bet 21 – attaisnoja. Lietā apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008. gada otrajā pusē. Prokurors Juris Juriss norāda, ka tiesas piemērotās aktīvu konfiskācijas ir lielākās Latvijas vēsturē.
Arī Meroni nepatikšanas
Tiesas spriedums gan nestājas spēkā nekavējoties, jo to iespējams pārsūdzēt. Tādējādi Lemberga sieva un bērni vēl var dzīvot apsūdzētajam pagaidām piederošajos īpašumos. Jānorāda, ka saskaņā ar likumu cietumsoda izciešanas laikā tiek ieskaitīta viņa atrašanās apcietinājumā no 2007. gada 14. marta līdz 2007. gada 10. jūlijam un atrašanās mājas arestā no 2007. gada 10. jūlija līdz 2008. gada 22. februārim. Tas nozīmē, ka piespriestais cietumsods – pieci gadi – praksē sarūk par 11 mēnešiem.
Tiesa arī nolēma atcelt līdz šim Lembergam piemērotos drošības līdzekļus – aizliegumu izbraukt no valsts, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu tuvoties noteiktām personām.
Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007. gadā.
Vienlaikus tiesa pieņēma blakuslēmumu Valsts policijai sākt kriminālprocesu pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni. Tiesa lietā konstatējusi apstākļus, kas liecina, ka nav izpildīts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada augsta lēmums, tāpēc Valsts policijai būs jāizskata jautājums par kriminālprocesa sākšanu pret Meroni.
Apsūdzētāji apmierināti
Tiesnese Irīna Jansone, skaidrojot pieņemto tiesas spriedumu, norāda, ka tiesa Lembergam apzināti ir prasījusi mazāku sodu, nekā pieļauj likums, jo tiesas process bijis nesamērīgi ilgs – 12 gadu. Mazāki piespriestie sodi var būt nozīmīgs arguments Latvijas valstij, ja Lembergs vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par ilgo lietas iztiesāšanu.
Prokuratūra, lūgta komentēt tiesas spriedumu, ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norāda: "Kopumā ar tiesas spriedumu valsts apsūdzības uzturētāji ir apmierināti, jo spriedums ir notiesājošs. Apsūdzētais Lembergs ir atzīts par vainīgu lielākajā apsūdzības daļā, tostarp par smagākajiem inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Savukārt apsūdzētie Anrijs Lembergs un Ansis Sormulis ir atzīti par vainīgiem visā viņiem celtajā apsūdzībā."
Par piespriesto sodu prokuratūra min, ka atšķiras tikai brīvības atņemšanas soda apmērs. Apsūdzētāji Lembergam prasīja astoņus gadus cietumsoda, bet tiesa ir piespriedusi mīkstāku brīvības atņemšanas sodu. Tajā pašā laikā prokuratūra norāda, ka daļā par papildsodu – mantas konfiskāciju –, noklausoties saīsināto spriedumu, būtiskas atšķirības netika saklausītas. Tiesa ir nospriedusi konfiscēt apsūdzētajiem ļoti ievērojamu mantas daļu. Par protesta iesniegšanu daļā par apsūdzētā Aivara Lemberga attaisnošanu pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas un 325. panta pirmās un otrās daļas, kā arī daļā par apsūdzētajiem piespriesto sodu tiks lemts pēc iepazīšanās ar pilnu tiesas spriedumu.
Var aizņemt 10 gadus
Pats apsūdzētais Lembergs paziņojis, ka savu vainu nevienā no apsūdzības punktiem neatzīst un spriedumu noteikti pārsūdzēs. Lembergs arī uzskata, ka tā ir politiski motivēta tiesas prāva un sevi dēvē par "Latvijas Navaļniju". Jāpiebilst, ka Lembergs var pārsūdzēt visu pirmās instances tiesas lēmumu, taču nevar pārsūdzēt tikai piemēroto drošības līdzekli. Lembergs prognozē, ka pārsūdzības process varētu aizņemt desmit gadus.
Tiesnese Irīna Jansone skaidro, ka nolasīts ir saīsinātais spriedums, taču pārsūdzēt var tikai pilno spriedumu. Tā puse, kura vēlas pārsūdzēt, 10 dienu laikā var iesniegt pieprasījumu par pilnā sprieduma sagatavošanu. Pilnais spriedums jāsagatavo četru dienu laikā, ja vien tiesa nenosaka garāku termiņu. Pēc pilna sprieduma saņemšanas ieinteresētā puse to var pārsūdzēt 20 dienu laikā.
Interesanti, ka Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), ar kuru Lemberga partijai Latvijai un Ventspilij ir sadarbības līgums, valde publiski izplatītā paziņojumā norāda: "Apcietinājuma piemērošana neilgu laiku pirms pašvaldību vēlēšanām un kandidātu sarakstu iesniegšanas, ZZS valdes ieskatā, liecina par centieniem Lembergam liegt kandidēt un piedalīties pašvaldību vēlēšanās." Līdz ar to ZZS valde uzskata, ka lēmums par Lemberga apcietināšanu tiesas zālē ir politiski motivēts un uzskatāms par izrēķināšanos ar opozīciju.
Tikmēr tiesnese Jansone, komentējot tiesas noteikto drošības līdzekli, uzsver, ka tāds noteikts tāpēc, ka pastāv risks, ka apsūdzētais no tiesas sprieduma izvairīsies. Gadījumos, kad par smagu vai sevišķi smagu noziegumu tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, notiesājošs spriedums var būt par pamatu drošības līdzekļa – apcietinājuma – izraudzīšanai. "Tiesa vērtēja, ka sprieduma izpilde varētu būt apgrūtināta no apsūdzētā puses, ja viņam nebūtu piemērots apcietinājums," norāda Jansone.
Savukārt par iespējām turpināt ieņemt Ventspils mēra amatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, ka deputāta pilnvaras pirms termiņa izbeidzas ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai deputāts likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu. Šāds spriedums vēl nav stājies spēkā.