Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Lauksaimnieki protesta akcijās sagaida pretimnākšanu no valdības

Pirmdien vairākās vietās Latvijā ielās ar savu tehniku izbrauca lauksaimnieki, izvirzot virkni prasību valdībai, bet nevienošanās gadījumā solot "doties uz Rīgu".

Bauskā protestā piedalās vairāk nekā 100 lauksaimnieku ar traktoriem un automašīnām, aģentūrai LETA sacīja vietējā protesta organizatore Liene Grantiņa. Viņas vērtējumā, atsaucība bija lielāka nekā gaidīts.

"Mēs esam visi kopā vienā vārdā - lauksaimnieki. Ja mums saka "Mēs tur Eiropā!", mēs esam Eiropa, mēs neesam Maskavas guberņa, kurai jāņem pretī neskaidros produktos audzētu produkciju. Mūsu latviešu armijai nav jāēd Krievijā ražoti cepumu un mūs bērniem uz galda nav jāliek maize ar 30 gadus aizliegtiem augu aizsardzības līdzekļiem," sacīja Grantiņa.

Aptaujātie lauksaimnieki minēja, ka galvenokārt viņus satrauc Krievijas graudu imports un Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss. Lauksaimnieki ir ievērojuši pret Krieviju noteiktās sankcijas un pārtraukuši lietot Krievijas minerālmēslus, tā vietā izmatojot dārgākas alternatīvas. Tāpat Latvijas lauksaimniekiem jāievēro Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa nosacījumi, bet Krievija tirgū ieved un pa lētu naudu tirgo graudus, kam tādu ierobežojumu nav un tādējādi kropļo konkurenci.

"Mēs nevaram konkurēt ar Krievijas degvielas cenām, Krievijas minerālvielu cenām. Mēs esam tā sabiedrības daļa, kas iznesusi sankcijas," sacīja zemnieku saimniecības "Eriņi" saimnieks Andris Grantiņš.

Grantiņš uzsvēra, ka lauksaimniekiem ir būtiska nozares sakārtošana un ilgtspēja, jo tieši lauksaimnieki ir tie, kas dzīvo Latvijas lauku teritorijās, un cilvēki ir tie, kas veido Latviju, nevis ierēdņi, kas sēž savos kabinetos.

Arī Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē pirmdien notika lauksaimnieku protesti.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA pauda, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem (ZZS) prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena.

"Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību," uzsvēra Lazdiņš.

Protesta laikā zemnieki vēlas panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) nosūtījusi ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), zemkopības ministram Armanda Krauzem (ZZS) un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) atklātu vēstuli par gaidāmajām izmaiņām nodokļu politikā, kas skar lauksaimnieku darbībai, konkurētspējai un pastāvēšanai kritiski svarīgus jautājumus, aģentūru LETA informēja LOSP pārstāvji.

Vēstulē vērsta uzmanība, ka lauksaimniekiem būtisks ir jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi pārtikas produktiem, tostarp ne tikai Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, bet arī citām pārtikas grupām.

Tāpat lauksaimnieki vērš uzmanību lauksaimniecības subsīdiju neaplikšanai ar ienākuma nodokli, kadastrālo vērtību izmaiņām un nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, sezonas laukstrādnieku programmai, lauksaimniecības dīzeļdegvielas apmēram un likmēm, kā arī nodokļu atvieglojumiem zemes pārdevējiem, pārdodot zemi lauksaimniekiem.

LOSP uzsver, ka Latvijā lauksaimniekiem šobrīd ir īpaši sarežģīta situācija. Lauksaimnieki jau cieš zaudējumus no nevienlīdzīgas Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumu politikas, bet ES zaļā kursa ietekme arvien palielina produkcijas pašizmaksu, kamēr ieņēmumi no produkcijas realizācijas bieži vien nosedz pašizmaksu vai pat samazinās un rada lauksaimniekiem zaudējumus.

Tāpat LOSP vērš uzmanību, ka karš Ukrainā arī apgrūtina plānoto darbu realizāciju. Lai gan lauksaimnieki atbalsta Ukrainas cīņu pret Krieviju un turpinās to darīt, lauksaimniekiem ir nepieciešamas skaidras atbildes uz jautājumiem, kas ir svarīgas lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Savukārt 2023.gads lauksaimniekiem bija dažādiem izaicinājumiem pārpildīts, teikts vēstulē, vienlaikus norādot, ka lauksaimniecības nozares uzņēmumi turpinātu strādāt un apgādāt Latvijas iedzīvotājus ar pārtiku, taču ir nepieciešama skaidra un paredzama valsts politika.

LOSP uzsver, ka ikviens lauksaimnieks cer uz atvērtu komunikāciju un konstruktīvu sadarbību, lai ar saprātīgiem un tālredzīgiem, kā arī nekavējošiem lēmumiem nodrošinātu lauksaimniecības nozares stabilitāti un godīgu samaksu par saražoto produkciju. Tostarp LOSP pievienojas starptautiskajam lauksaimnieku protesta sauklim "Nav lauksaimnieku - Nav pārtikas - Nav nākotnes!".

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas