2018.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,524 miljardi eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 7,981 miljards eiro.
Statistikas pārvaldē informēja, ka 2018.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 5,1%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājies par 1,2%.
Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2018.gadā pieaugums bija par 3%. Vienlaikus lauksaimniecības nozarē pērn bija kritums par 12%, tostarp augkopības nozarē samazinājums novērtēts 21% apmērā. Graudu kopraža pērn bija par 24% mazāka nekā iepriekšējā gadā, kas ir zemākais graudu kopievākums un vidējā graudaugu ražība no viena hektāra pēdējo gadu laikā. Lopkopības nozares attīstība saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim, uzrādot samazinājumu par 0,3%, mežsaimniecības un mežizstrādes nozare iepriekšējā gada laikā pieauga par 21%, bet zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība palielinājās par 5%.
Apstrādes rūpniecībā pagājušajā gadā pieaugums bija par 3%. Pērn palielinājās ražošanas apmēri trijās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, katrā par 5%. Tās bija koksnes un koka izstrādājumu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Pieaugums bija arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā - par 24%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 10%, ķīmisko vielu, ķīmisko produktu ražošanā - par 9%. Pārtikas produktu ražošanā bija samazinājums par 3%, bet pārējā rūpniecībā samazinājums bija par 1%, ko noteica samazinājums elektroenerģijas ražošanā un padevē, kā arī tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā par 6%, ko nespēja kompensēt pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 4%.
Būvniecības produkcijas apmēri 2018.gadā Latvijā palielinājās par 22%. Tostarp ēku būvniecības apmēri gada laikā pieauga par 26%, inženierbūvniecības - par 12%, savukārt specializētie būvdarbi veikti par 28% vairāk.
"Pēdējo divu gadu straujais būvniecības pieaugums sekmēja nekustamo īpašumu tirgus attīstību, radot lielāko augumu pēdējo piecu gadu laikā," piebilda statistikas pārvaldē.
Mazumtirdzniecība pagājušajā gadā pieauga par 4%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā kāpums bija par 4%, bet nepārtikas preču tirdzniecībā - par 3%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 6%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē pieaugums pērn bija par 5%, ko veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās par 15%. Vienlaikus uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās pieaugums bija par 2%, pasta un kurjeru darbībās - par 18%, bet kravu pārvadājumu apmērs auga par 5%.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi pagājušajā gadā palielinājās par 5%, tostarp izmitināšanā pieaugums bija par 11%, bet ēdināšanā - par 3 %.
Savukārt informācijas un komunikācijas pakalpojumu pievienotā vērtība faktiskajās cenās trešo gadu pēc kārtas pārsniedza miljardu eiro, bet salīdzināmajās cenās tas noticis pirmo reizi. Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pērn pieauga par 13%, tostarp datorprogrammēšanā un konsultēšanā pieaugums bija par 15%, informācijas pakalpojumos - par 18%, bet telekomunikāciju pakalpojumos - par 12%.
2018.gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 7%, ko noteica komisijas naudas ienākumu samazinājums visās apakšnozarēs, īpaši ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās un kredītiestādēs. Vienlaikus turpinājās pakalpojumu apmēra pieaugums apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē, galvenokārt, pateicoties risku apdrošināšanas un privāto pensiju fondu sniegumam. Turpinājās cenu pieaugums nozares sniegtajiem pakalpojumiem.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē pērn bija pieaugums par 1%, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumos, tehniskajā analīzē un pārbaudē - par 19%, citos profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos - par 4%, savukārt samazinājums bija juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā - par 4%.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares 2018.gadā augušas par 8%, ko veicināja 23% pieaugums iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga un darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarēs. Būtisks samazinājums bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas nozarē.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2018.gadā pieauga par 8%.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2018.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājās par 5%, tostarp par 4% auga mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija), bet par 12% vairāk mājsaimniecības tērēja atpūtas un kultūras pasākumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem pērn palielinājās par 6%, bet izdevumi par mājokli - par 2%. "Šīs ir galvenās mājsaimniecību patēriņa grupas un veido 61% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem," piebilda statistikas pārvaldē.
Valdības galapatēriņa izdevumi pagājušajā gadā palielinājās par 4%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā 2018.gadā auga par 16%, tostarp mājokļos, citās ēkās un būvēs - par 23% un mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos - par 11%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) palielinājās par 5%.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pērn pieauga par 1%, tostarp preču eksporta - par 2% bet pakalpojumu eksporta - par 1%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. 2018. gadā palielinājās ar tūrismu saistīto pakalpojumu apmērs, kā arī telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu apmērs. Transporta pakalpojumu eksports saglabājās iepriekšējā gada līmeni, bet kritums bija finanšu un būvniecības pakalpojumu eksportā.
"Pēc iepriekšējo divu gadu pozitīvajiem rādītājiem, 2018.gadā eksporta un importa saldo ir ar negatīvu zīmi," atzina statistikas pārvaldē.
Preču un pakalpojumu imports pērn pieauga par 5%, tostarp par 4% palielinājās preču imports, bet par 7% pieauga pakalpojumu imports. Galvenokārt importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. Palielinājās transporta un telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu imports. Iepriekšējā gada līmenī saglabājās ar tūrismu saistīto pakalpojumu importa apmērs, bet samazinājās finanšu pakalpojumu imports.
Pērn kopējais darbinieku atalgojums Latvijā palielinājās par 11%, tostarp kopējā darba alga auga par 10%, bet darba devēju sociālās iemaksas - par 15%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par 20% un būvniecībā - par 18%. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 7%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo auga par 11%.
2017.gadā Latvijas IKP pieauga par 4,6%.