"Ja šādi būtu visa gada rezultāti, nepatikšanas būtu lielas. Taču ir arī vainu mīkstinoši apstākļi. Aprīlī eksports diezgan strauji kāpa, un sarukums pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējo eksportu ir mazāks par maijā fiksētajām izmaiņām, respektīvi, ir 7,5%. Atsevišķu mēnešu datos, jo īpaši tik mazā ekonomikā kā Latvija, vienmēr var ielavīties dīvainības un sakritības," situāciju komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Ekonomikas eksperts uzskata, ka eksporta kopsummas samazināšanās daļēji atspoguļo izejvielu komponentes izmaksu sarukumu. Vidējās izejvielu cenas pasaules tirgos sasniegušas zemāko līmeni 13 gadu laikā. "Iespējama situācija, kad eksportējoša ražotāja ienākumi samazinās, bet pievienotā vērtība un peļņa pieaug, jo lētāka kļuvusi degviela, gāze, metāls, kā arī svarīgas vietējās izejvielas - svaigpiens un koksne," pozitīvus faktorus norāda Strautiņš.
Komentējot situāciju ārvalstu tirgos, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone vērš uzmanību uz maksātspējas pārvietošanos no energoeksporta valstīm, piemēram, Krievijas, kuras eksporta ieņēmumi saistībā ar naftas cenu kritumu samazinājušies, uz energoimporta valstīm, to vidū Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuru ekonomika šādā veidā tiek papildus sildīta. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijas uzņēmumu produkciju tūlīt iespējams pakārtot naudas plūsmu izmaiņām pasaulē.
Menģelsone norāda, ka jāņem vērā atsevišķu Latvijas eksportējošo nozaru specifika, respektīvi, dažas nozares nevar ātri aizstāt kritumu vienā tirgū ar pārdošanas palielinājumu citos eksporta tirgos. Piemēram, pārtikas nozarē jauna tirgus meklējumi nedod tūlītējus pārdošanas rezultātus, un tas saistīts ar dažādām jauna tirgus apgūšanas procedūrām - pārbaudēm, atļaujām, sertifikātiem un tamlīdzīgi. Tomēr nekādā ziņā nevarētu teikt, ka Latvijas uzņēmumi būtu kūtri, jo, piemēram, pārtikas eksports uz Lielbritāniju šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn spējis pieaugt pat par 96%. Te gan jāpiebilst, ka eksporta kāpumu, iespējams, veicinājis lielais Lielbritānijā no Austrumeiropas valstīm iebraukušo iedzīvotāju skaits, šiem cilvēkiem veikalos izvēloties savos dzimtajos reģionos populāros pārtikas produktus. Tāpat strauji pieaug pārtikas un dzērienu rūpniecības produkcijas eksports uz Īriju, Vāciju un Zviedriju. Arī šajās valstīs gada pieaugums lēšams vairāku desmitu procentu apmērā. Tomēr LDDK eksperte norāda, ka ES tirgus nebūt nenozīmē bezgalīgas izaugsmes iespējas Latvijas eksportētājiem, jo kopumā ES tirgus ir piesātināts ar daudzu vietējo uzņēmumu produkciju un, neskatoties uz vienotā tirgus būtību, tajā pastāv dažādi valstu īstenoti protekcionisma elementi. "Turklāt salīdzinājumā ar citiem reģioniem ES ekonomika ir salīdzinoši lēni augoša, kā rezultātā tās īpatsvars globālajā tirgū samazinās. Tas nozīmē, ka Latvijas eksportētājiem jāmeklē vēl citi tirgi ar lielām izaugsmes iespējām nākotnē," situāciju raksturo Menģelsone. Pēc viņas teiktā, pozitīvas tendences šajā ziņā jau vērojamas Latvijas eksporta datos aprīlī, kur redzams eksports uz Ķīnu, un gaidāms, ka eksports uz Ķīnu turpmākajos periodos noteikti pieaugs.
Visu Mārtiņa Apiņa rakstu Svarīgi meklēt jaunus eksporta tirgus lasiet otrdienas, 28.jūlija, laikrakstā Diena!