Viņš norādīja, ka ekonomika virzās mērenā recesijā, kas, cerams, nebūs liela, taču budžeta iespējas lielā mērā ir saistītas ar ekonomiku.
Tāpat Rutkaste piebilda, ka augstā inflācija sākotnēji budžetam ir palīdzējusi, jo cenas veikalos palielinās, līdz ar to arī iekasētie nodokļi aug, taču augošās cenas ietekmē arī valsts izdevumus.
"Skatoties nākotnē - uz nākamo un aiznākamo gadu - skaidrs, ka budžeta veidošanā izaicinājumi būs samērā lieli, jo iepriekšējos gados atbalsta pasākumi ir samērā būtiski palielinājuši valsts budžeta izdevumus un būtiski palielinājuši valsts budžeta deficītu. Skaidrs, ka šī budžeta deficīta situācija nākotnē būs jānormalizē," teica Latvijas Bankas pārstāvis.
Tāpat Rutkaste atzīmēja, ka turpmāk attiecībā uz valsts kārtējiem izdevumiem, kas atkārtojas gadu no gada, būtu jābūt piesardzīgākiem, un nevajadzētu tos finansēt uz budžeta deficīta rēķina.
Viņš piebilda, ka visā Eiropā šobrīd ir krīze, tāpēc Eiropas Komisija arī nākamajā gadā pieļauj atkāpes no budžeta noteikumiem, kas nozīmē, ka tik strikti, kā "normālos laikos", budžeta deficīta ierobežojumi nav jāievēro, bet 2024.gadā šī atkāpe, visticamāk, tiks noņemta un tad būs jāatgriežas pie standarta budžeta rāmja.
"Ja mēs būsim saveidojuši budžetu ar samērā lielu izdevumu bāzi, tad 2024.gadā var nākties, ka ir jārunā par konsolidāciju. Lai tas tā nenotiktu, jau nākamajā gadā ir ļoti rūpīgi jāskatās, kā mēs to laipu jeb tiltu veidosim uz 2024.gadu, kad fiskālās disciplīnas noteikumi atkal visiem būs spēkā," sacīja Rutkaste.
Jau ziņots, ka ceturtdien ir sasaukta Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēde, kurā skatīs ar nākamā gada valsts budžetu saistītus jautājumus. Slēgtā ārkārtas sēde ir paredzēta ceturtdien plkst.11.
Valdība izskatīs Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par aktualizētām makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm.
Valdības ārkārtas sēdē tiks sāktas diskusijas par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem, uzklausot neatkarīgās iestādes.
Tāpat plānots, ka Ministru kabinets izskatīts ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtos prioritāros pasākumus 2023.gadam par 2,3 miljardiem eiro, tajā skaitā neatkarīgās iestādes par 36,8 miljoniem eiro.
Iepriekš finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka nākamā gada budžetā galvenās prioritātes būs valsts drošība, ekonomiskā transfomācija, enerģētiskā drošība, izglītība, iedzīvotāju un uzņēmumu aizsardzība energokrīzē.
Tāpat Ašeradens atgādināja, ka decembra sākumā FM jau ir aktualizējusi makroekonomiskās prognozes, bet līdz 22.decembrim pēc aktualizētā makroekonomiskā scenārija tiks aprēķināta 2023.gada un turpmāko gadu fiskālā telpa.
Valsts budžeta likumprojektu Saeimā paredzēts iesniegt nākamā gada 9.februārī. Savukārt līdz jaunā budžeta apstiprināšanai darbosies pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to.
Decembra sākumā FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025.gadam. Ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, IKP pieauguma prognoze 2022.gadam ir samazināta līdz 1,6%, bet 2023.gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%.