Darbaspēka apsekojuma dati apstiprinājuši, ka 2012.gada beigās faktiskais bezdarbs samazinājies vienlaikus ar reģistrētā bezdarba līmeni. Savukārt darba meklētāju īpatsvars sarucis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008.gada beigām. Darba samaksa turpināja augt, tomēr kopumā algas kāpums samērojams ar darba ražīguma pieaugumu.
Tai pašā laikā centrālā banka brīdina, ka Latvijas uzņēmēju nodarbinātības gaidas kopumā iegājušas negatīvajā zonā, un tas, visticamāk, ietekmēs nodarbinātības dinamiku - 2013.gadā nodarbinātības kāpums varētu palēnināties.
Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma 2012.gada trešā ceturkšņa dati liecina, ka darba meklētāju īpatsvars saruka līdz 13,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tādējādi darba tirgus atveseļošanās, kas notiek nepārtraukti kopš 2010.gada pavasara, atkal atspoguļojusies ne tikai nodarbinātības kāpumā, bet arī bezdarba samazinājumā.
Iepriekšējos ceturkšņos darba meklētāju īpatsvara kritumu kavēja vairāki īstermiņa faktori - algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas restrukturizācija, ekonomiskās aktivitātes līmeņa kāpums un sezonālā ietekme, teikts pārskatā.
Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" datubāzēs atrodami darba meklētāju īpatsvara vēsturiskie dati, kas koriģēti atbilstoši 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem. Bezdarba augstākajā punktā 2010.gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars bija 21,6%, tas ir, par 1,1 procentpunktu lielāks, nekā tika lēsts. Tādējādi bezdarba samazinājums pēdējos 2,5 gados notika straujāk, nekā tika uzskatīts.
Pašlaik Latvija bezdarba ziņā ir 6.vietā Eiropas Savienībā aiz Spānijas, Grieķijas, Īrijas, Portugāles un Slovākijas.
Kā prognozē centrālā banka, gaidāms, ka 2013.gadā bezdarba kritums turpināsies, tomēr tā temps nebūs straujāks par 2012.gada rādītāju.
No vienas puses, diezgan straujais iekšzemes kopprodukta kāpums 2012.gadā veicinās darba tirgus atveseļošanos arī 2013.gadā, jo nodarbinātības dinamika par dažiem ceturkšņiem atpaliek no ražošanas apjoma pārmaiņām. No otras puses, bezdarba sarukuma dinamiku arvien vairāk ietekmēs strukturālā bezdarba samazināšanas veikums. Par tā saucamā divu ātrumu darba tirgu, ko raksturo kvalificētu darbinieku trūkums un mazkvalificētu strādnieku pārpalikums, liecina bezdarba līmeņa atšķirības izglītības līmeņa dalījumā. Augstāko izglītību ieguvušo bezdarba līmenis tuvojas pirmskrīzes rādītājam, bet pamatizglītību ieguvušo bezdarba līmenis joprojām pārsniedz 25%.
Pārskatā teikts, ka vidējās algas pirktspēja 2012.gada trešajā ceturksnī turpināja augt, gadā palielinoties par 1,9%. Algas pirktspējas palielinājumu galvenokārt noteica sarūkošā inflācija. Savukārt latu izteiksmē vidējā alga bija par 3,6% augstāka nekā 2011.gadā.
Sabiedriskajā sektorā algas pieaugums bija straujāks - 5,2% - un trešā ceturkšņa laikā nedaudz paātrinājās. Tas daļēji saistāms ar skolotāju algu kāpumu kopš 1.septembra. Turpretī privātajā sektorā vidējās algas kāpums palēninājās par 2,8%, acīmredzot saistībā ar nodarbinātības pieaugumu - jauno darbinieku atalgojums varētu būt zemāks par vidējo atalgojumu uzņēmumā. "Kopumā algas kāpums samērojams ar darba ražīguma pieaugumu, tādējādi neradot bažas par cenu stabilitātes apdraudējumu. 2013.gadā algas pieaugums varētu nedaudz paātrināties saistībā ar darba ražīguma kāpumu. Noturīga darba ražīguma paaugstināšana ir pamats ilgtspējīgam un tautsaimniecības konkurētspēju neietekmējošam atalgojuma palielinājumam, kas vērojams jau kopš 2010.gada sākuma. Pirms tam notikusī korekcija neilgtspējīgo, ar produktivitāti nesaistīto algas kāpuma daļu bija dzēsusi, un tas bija nepieciešamais pamats tautsaimniecības konkurētspējas un nodarbinātības kāpuma atgūšanai," uzsver Latvijas Banka.