Lai arī katru dienu smēķējošo cilvēku skaits Latvijā pēc PVO datiem no 31% (2013.gads) ir samazinājies līdz 25% (2018.gads), tomēr tas joprojām ir ievērojami vairāk nekā daudzās citās valstīs, tostarp Latvijas kaimiņvalstīs. Mēs turpinām negatīvi izcelties uz citu valstu fona, kas liek domāt, ka ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas līdzšinējā mazefektīvajā tabakas kontroles pieejā.
Alternatīvas viskaitīgākajam nikotīna uzņemšanas veidam
Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka par vispopulārāko nikotīna lietošanas formu ir kļuvusi tabakas dedzināšana, kas no veselības viedokļa ir visbriesmīgākais un viskaitīgākais nikotīna uzņemšanas veids. Tabakas dedzināšanas rezultātā rodas dūmi, kas ir šķidru aerosola daļiņu (policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, nitrozamīni, fitosteroli un metāli), gāzu (slāpeklis, skābeklis, tvana gāze, CO2, NO2) un gaistošu organisku savienojumu maisījums. Šis maisījums satur aptuveni 7000 ķīmiskās vielas, no kurām 18 ir uzskatāmas par neapšaubāmiem kancerogēniem. Viens smēķētāja ievilktais dūms satur 100 kvadriljonus (!) oksidantu molekulu, kas ir agresīvas molekulas un postoši iedarbojas uz elpceļiem un veicina vēža attīstību.
Lai gan elektroniskās nikotīna piegādes sistēmas un tabakas karsēšanas ierīces arī izraisa atkarību un nav nekaitīgas, tomēr parastās cigaretes ir viskaitīgākais un no sabiedrības veselības viedokļa visnepieņemamākais nikotīna uzņemšanas veids kāds vien ir iespējams.
Pētījumos, kur salīdzināta dažādu tabakas un nikotīnu saturošu produktu kancerogenitāte jeb spēja izraisīt vēzi, zinātnieki ir secinājuši, ka:
1) tīra gaisa karcinogenitāte nosacīti ir vairāk nekā 100 000 reižu zemāka nekā cigarešu dūmiem;
2) nikotīna aerosolam šis rādītājs ir 10 000 reižu zemāks nekā cigarešu dūmiem (problēma ir metālu piejaukums);
3) tabakas karsēšanas ierīcēm karcinogēnais efekts ir 10 – 100 reižu zemāks nekā cigaretēm;
4) vidējā elektronisko cigarešu karcinogenitāte ir aptuveni 1000 reižu zemāka nekā parastajām cigaretēm, tomēr problēma ir tā, ka to ietekme ir atkarīga no produkta kvalitātes un var būt ļoti atšķirīga, bieži neatpaliekot no cigarešu dūmu karcinogenitātes.
Atkarība diemžēl uzvar
Tabakas lietošana jebkurā tās formā ir process, kas izsauc ļoti spēcīgu psiholoģiskas un fizioloģiskas atkarības veidošanos. Atbrīvoties no nikotīna atkarības saviem spēkiem izdodas reti kuram smēķētājam. Lielākā daļa lietotāju skaidri apzinās kaitējumu, ko tie nodara savai veselībai. Tostarp 45% smēķētāju cenšas pārtraukt cigarešu lietošanu, tomēr ilgtermiņā to izdodas panākt tikai aptuveni 5%. Tas nozīmē, ka bez jebkādas palīdzības tabakas smēķēšana uzskatāma par hronisku slimību ar izveseļošanās varbūtību 5%. Ar smēķēšanas atmešanas atbalsta terapiju ilgstoši cigarešu smēķēšanu izdodas atmest 25-40% smēķētāju, kas joprojām nav pat puse. Šie skaitļi un klīniskā pieredze acīm redzami liecina, ka joprojām ir daudzi smēķētāji, tajā skaitā pacienti ar nopietnām slimībām, kuri nespēj atmest. Pneimonoloģijas praksē gadu no gada atgriežas smagi slimi cilvēki, kas tā arī nav spējuši atteikties no cigaretēm.
Nodokļu palielināšana cigaretēm – visefektīvākais cīņas veids ar smēķēšanu
Pasaules Veselības Organizācijas aktivitāšu ieteikumi cīņā ar smēķēšanu ir apkopoti MPOWER iniciatīvā (Monitor – monitorēt tabakas patēriņa un profilakses politiku, Protect – pasargāt cilvēkus no tabakas dūmiem, Offer – piedāvāt palīdzību tabakas produktu lietošanas pārtraukšanai, Warn – brīdināt par tabakas bīstamību, Enforce – realizēt dzīvē aizliegumus tabakas produktu reklamēšanai un sponsorēšanai, Raise – palielināt nodokļus tabakai). Tieši pēdējais priekšlikums – nodokļu palielināšana tabakas produktiem ir izrādījies kā visiedarbīgākais un izmaksu ziņā arī efektīvākais veids smēķēšanas atmešanas veicināšanā. Šai PVO iniciatīvai par nodokļu palielināšanu cigaretēm ir plašs atbalsts visā pasaulē, jo akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas produktiem neietekmē citu preču cenas. Ņemot vērā cigarešu nodarīto kaitējumu, to cenai ir jābūt ievērojami augstākai nekā citām sadzīves precēm. Jo lielāks nodoklis, jo mazāk cilvēku var atļauties smēķēt cigaretes. Atbilstoši, jo lielāku kaitējumu nodara tabakas produkts, jo lielākam jābūt arī nodoklim. Tas ir jāpiemēro proporcionāli nodarītā kaitējuma pakāpei, lai pēc iespējas vairāk ierobežotu piekļuvi tieši viskaitīgākajiem tabakas produktiem.
Vai Latvijā rīkojamies “ačgārni”?
Latvijā, iespējams, mēs vēl nesekojam labākajiem pasaules smēķēšanas apkarošanas piemēriem un ilgstoši pieturamies pie vēsturiski mazefektīvām cīņas metodēm. Tas visdrīzāk ir arī viens no iemesliem, kāpēc turpinām būt smēķēšanas lielvalsts. Pētot Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas sēžu protokolus, pēdējos gados vērojama tendence būtiski nepalielināt akcīzes nodokli cigaretēm. Kāda ietekme šādai nodokļu politikai ir bijusi uz tabakas produktu patēriņu? Vienā no komisijas sēžu protokoliem secināts: “Attiecībā par patēriņam nodoto produktu daudzumu salīdzinot 2019./2020./2021. gadus deviņu mēnešu griezumā secina, ka patēriņam nodotais apjoms cigaretēm iepriekšējos gados samazinājās, bet šogad (t.i. 2021. gadā – autora piezīme) palicis nemainīgs, cigāru un cigarillu nodotais apjoms ir samazinājies, karsējamai tabakai, lai arī 2020. gadā strauji pieauga, tad šogad ir vērojams samazinājums, savukārt smēķējamās tabakas nodotais apjoms patēriņam strauji pieaug visus trīs pēdējos gados. Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz e-ierīču šķidrumiem, un to patēriņam nodotie apjomi ir strauji pieauguši.”
Nedzīvojam atrauti no pārējās pasaules, tāpēc varam novērot arī dažas pozitīvas tendences. Tomēr cigarešu patēriņa krituma apstāšanās un citu tabakas produktu patēriņa pieaugums liek aizdomāties vai Latvijas nodokļu politika tiešām ir optimāla. Ja mērķis ir mazināt cigarešu un tabakas smēķēšanas izplatību, tad iespējams, ka pozitīvās tendences ir sākušas buksēt vai pat regresēt. Mums ir iespēja efektīvi mazināt kaitīgāko tabakas produktu patēriņu, bet kāpēc apzināti to nemēģinām īstenot ar nodokļu politikas palīdzību? Satraukumu rada arī elektronisko cigarešu šķīdumu patēriņa pieaugums. Novērojams, ka pieaug specializēto veikalu skaits, kas izplata e-ierīces. Tieši jaunieši bieži pirmo smēķēšanas pieredzi iegūst lietojot veipošanas ierīces. Šobrīd pilnībā nav apzināta potenciālā šo ierīču kaitīgā ilgtermiņa ietekme uz veselību. Vēl vairāk, ir zināms, ka elektroniskās ierīces, kuras lietotājs var uzpildīt pats, ir saistītas ar plašu smagu un bieži nāvējošu plaušu slimību epidēmiju jeb tā saucamo EVALI (E-cigarette or Vaping Associated Lung Injury) attīstību ASV.
Vēsturiska iespēja veidot efektīvu nodokļu politiku smēķēšanas mazināšanai
Aktuālais jautājuma joprojām ir – kādēļ, atbilstoši PVO ieteikumam, netiek būtiski palielināts tradicionālo tabakas produktu akcīzes nodoklis? Parastais arguments, oponējot nodokļu palielināšanai, vienmēr ir bijis, ka tas veicinās cigarešu kontrabandu. Tomēr tieši šobrīd ir vēsturisks brīdis, kad karš Ukrainā ir būtiski ierobežojis kontaktus ar austrumos esošajām valstīm un galvenajiem kontrabandas avotiem – Baltkrieviju un Krievijas Federāciju. Ir pavērusies līdz šim nebijusi iespēja būtiski ierobežot cigarešu kontrabandu.
Pozitīvs piemērs nav tālu jāmeklē. Piemēram, Zviedrijā jau runā par cigarešu biznesa beigām, jo smēķētāju skaits šajā valstī ir ļoti zems. Būtiski ir samazinājusies arī cigarešu smēķēšanas dēļ izraisīto slimību skaits. Tas parāda, ka ar pareizu nodokļu politiku var ļoti efektīvi mazināt smēķēšanu, kā arī samazināt augošos veselības aprūpes izdevumus, kur visai nozīmīgu apjomu veido tieši cigarešu izraisītās slimības.
Atsauces
https://www.spkc.gov.lv/lv/zinojumi/tematiskais-zinojums-smekesanas-izplatiba-un-sekas-latvija-2018.gada-7.-izdevums.pdf
Baibas Šmites-Roķes prezentācija https://www.vm.gov.lv/lv/media/8488/download
WHO REPORT ON THE GLOBAL TOBACCO EPIDEMIC, 2013 Enforcing bans on tobacco advertising, promotion and sponsors.
WHO REPORT ON THE GLOBAL TOBACCO EPIDEMIC, 2019. Offer help to quit tobacco use.
https://www.thelancet.com/journals/lanonc/article/PIIS1470-2045(19)30592-3/fulltext
https://emcrit.org/ibcc/vaping-associated-pulmonary-injury/