Krājot naudu, var to pazaudēt

"Iedzīvotāji masveidā izvēlas UDA, lai krātu savas ģimenes nākotnei, piemēram, bērnu izglītībai. Taču UDA izmaksas ir absurds, kas demonstrē apdrošinātāju un komercbanku cinisko attieksmi pret klientiem. Gandrīz visi tirgū pieejamie produkti klientiem sniedz vien minimālu peļņu vai pat rada zaudējumus," tik skarbi situāciju vērtē Kreicbergs.

Indexo izpilddirektors arī uzsver, ka veiktais pētījums rāda – UDA Latvijā ir ievērojami dārgāks finansiālā drošības spilvena veidošanas risinājums nekā iemaksas 3. pensiju līmenī, taču daudzi cilvēki dod priekšroku UDA, nevis 3. pensiju līmenim, jo, krājot naudu 3. pensiju  līmenī, "nauda jāiesaldē līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai" un daudziem, kuri vēlas veidot uzkrājumus, tā šķiet pārāk tāla nākotne. 

UDA ir produkts, kas sastāv no divām komponentēm: pirmā ir klasiskā dzīvības apdrošināšana, bet otrā – uzkrājums ar garantētu ienesīgumu vai piesaisti finanšu tirgiem, skaidro Kreicbergs. "Patērētājs var panākt UDA līgumam ļoti līdzīgu efektu, nopērkot klasiskās dzīvības apdrošināšanas polisi un papildus veicot noguldījumus depozītā vai ieguldījumu fondos. Brīvā tirgus un efektīvas konkurences apstākļos UDA izmaksām būtu aptuveni jāatspoguļo šo komponenšu izmaksas ar nelielu korekciju administratīvo izmaksu segšanai. Latvijas tirgū UDA izmaksas ir daudz augstākas nekā šo komponenšu izmaksas," secinājuši Indexo pārstāvji.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) "atmaksa ir vienīgais faktors, kas padara šos neizdevīgos vai pat kaitnieciskos produktus pievilcīgus klientam. Praktiski visos UDA pārdošanas materiālos tiek izcelta iespēja saņemt IIN atmaksu", norādīts vēstulē, kuras autori ir Kreicbergs un Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis. Vēstule adresēta Ministru kabinetam, Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai, Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, kā arī Latvijas Bankai.