Koncertzāle tikai teorētiski

Viena no ilustrētajām vīzijām teātra vēstulē piedāvā vērienīgi pārbūvēt Lielo zāli, lai padarītu to piemērotu akustiskās koncertzāles vajadzībām. Taču, ja tas notiktu, Dailes teātra namam būtu jākļūst arī par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvietu. Gan Dailes teātra, gan LNSO vadība par šādu iespējamību šaubās. Pret šādu pārbūvi iebilst Nacionālā kultūras mantojuma centrs, jo tas mainītu Latvijas kultūras kanonā ierakstītās Dailes teātra ēkas vizuālo tēlu, toties mazāk grandioza ēkas pielāgošana tieši teātra vajadzībām būtu pieļaujama.

Nepiemērota zāle

Dailes teātra Lielā zāle ar 980 sēdvietām sen atzīta par nepiemērotu mūslaiku dramatiskā teātra vajadzībām. Dailes teātra direktors Vītols Dienai pastāstīja, ka par zāles pārveidi runāts jau 1994. gadā. Teātra ēkā mazāka zāle ar 500 vietām bijusi aktuāla jau ilgstoši; aktieri teikuši, ka nespēj enerģētiski aizsniegt pēdējās rindās sēdošos, turklāt arhitektu atzinumi apliecina, ka dramatiskajā teātrī pēdējā rinda nevar būt tālāk par 20 metriem no skatuves. "Mums savā ziņā jālikvidē totalitārā režīma sekas," pauda teātra direktors, kurš skaidroja – Dailes teātra ēka, kas projektēta 1959. gadā un celta no 1966. līdz 1977. gadam, paredzēta kongresu rīkošanai un teātrim.

Izmantojot situāciju, ka pavasarī atsākušās diskusijas par akustiskās koncertzāles izbūvi, tapusi vēstule, kurā pirmais jeb optimistiskais variants paredz izbūvēt jauno zāli ar optimālām proporcijām un rekonstruēt Lielo zāli lielākas formas darbiem un izīrēšanai dažādiem pasākumiem. Otrais jeb optimālais variants paredz Lielās zāles ietilpību samazināt līdz 700 skatītāju vietām, pielāgojot un modernizējot skatuvi dramatiskā teātra vajadzībām. Kā trešais variants minēta jaunās zāles izbūve vienlaikus ar pašreizējās Lielās zāles pārveidi, kas ļautu iegūt akustisko koncertzāli par mazākām izmaksām, nekā ceļot jaunu koncertzāli.