Diena jau rakstīja, ka pērn Krievijas pilsonim Aleksandram Gusakovam piederošā SIA Park Hotel Ķemeri uzvarēja atklātā izsolē, tomēr laikā neveica maksājumu, tāpēc zaudēja pusmiljona eiro drošības naudu, un izsole tika atzīta par nenotikušu. Savukārt 3. februārī kreditoru sapulce apstiprināja Ķemeru sanatorijas nekustamā īpašuma pārdošanu nodrošinātajam kreditoram SIA Arhiidea par 2,86 miljoniem eiro. Jau tobrīd tika runāts par pircēja "sadarbību" ar neveiksmīgās izsoles uzvarētāju, taču šonedēļ notikušajā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē Arhiidea valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe jau pavisam tieši izteicās, ka "mēs pārdevām Gusakova kungam cesijas tiesības, mēs neesam reālie pircēji un Gusakova kunga vārdā nevaram runāt". Viņš arī piebilda, ka jaunajam īpašniekam esot "padziļināta interese par būvniecības procesiem, kas būtu jāveic projektēšanas jomā".
Kreics, komentējot procesu, pauda, ka nākotne izskatoties cerīga, tomēr no viņa teiktā arī izriet, ka investora rīcība pirkšanas procesā nav pati caurskatāmākā. "Mans pārdošanas plāns paredzēja, ka, ja izsole ir neveiksmīga, kā tas arī bija, tad man ir tiesības pārdot pēc saviem ieskatiem. Es negribēju uzņemties vienpersonisku atbildību, tāpēc arī aicināju kreditoru sapulci lemt par šo jautājumu, un tāpat jau šobrīd saņemu pārmetumus par šo pārdošanu un izvēlēto pircēju," Dienai stāstīja Kreics.
Tas, ka pircējs iegādājies cesijas tiesības, juridiski piešķir daudz lielākas tiesības rīkoties ar šo īpašumu, jo juridiski Park Hotel Ķemeri kļūst par nodrošināto kreditoru, bez kura jebkāda tālāka īpašuma pārdošana būtu grūti realizējama. Kreics uzskata, ka šāds pircēja solis nav pretlikumīgs, taču ir "gudrs juridisks gājiens". Atbilstoši pirkuma līgumam martā visai summai jābūt samaksātai, un tā nosedz kreditoru pamatprasījumus, bet ne blakus prasījumus – līgumsodiem un kavējuma naudai naudas nepietiks.
Saeimas komisijā par notikušo darījumu pauda arī bažas. Deputātam Jānim Ādamsonam (Saskaņa) šķiet, ka pirms pirkšanas līguma pretendents bija jāpārbauda Drošības policijā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā. Kreics uzsvēra, ka likums to neparedz un šādas pārbaudes liecinātu, ka Latvija ir policejiska valsts. Savukārt deputātei Ingūnai Rībenai (NA) bažas izraisa fakts, ka viens no Park Hotel Ķemeri valdes locekļiem Andrejs Danengiršs, pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, uz 2015. gada 1. janvāri bija 12. lielākais nodokļu parādnieks valstī un piektais lielākais parādnieks starp privātpersonām – viņa nodokļu parāds ir 3,47 miljoni eiro. Uz to Kreics atbildēja, ka ikviens uzņēmuma īpašnieks izvēlas darbiniekus, kā nu izvēlas, un "labāk, lai šis cilvēks, kurš ir parādā valstij, nevis ubago uz ielas, bet saņem algu".
Visu Ata Rozentāla rakstu Tas bija veikls pircēja gājiens lasiet piektdienas, 13. februāra, laikrakstā Diena!