Vaicāts, vai ilgtermiņa budžetā ir ieplānots finansējums apvienotam sabiedriskajam medijam, premjers atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka pagaidām neviens nezina, kādam šim finansējumam vajadzētu būt.
"Tā grūtība ir, ka SEPLP [Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome] ir iecerējusi, ka to noskaidros pēc tam, kad šī reforma jau būs procesā, bet man liekas, ka pareizāk būtu to no paša sākuma [izdarīt]," pauda valdības vadītājs, skaidrojot, ka tad arī būtu vieglāk ieplānot nepieciešamo finansējumu un tā avotu.
Kariņa ieskatā, šajā situācijā lielākais izaicinājums ir tāds, ka ierasti budžetu un to ietekmējošās reformas virza izpildvara - valdība pēc kādas ministrijas piedāvājuma, taču šajā reizē reformu piedāvās neatkarīga iestāde - SEPLP, un tās piedāvājums ietekmēs valsts budžetu.
Vaicāts, kad un kā šajā gadījumā varēs satikties reformas un budžeta plānotāju intereses, Kariņš atbildēja, ka tam būtu jānotiek pārrunu procesā. "Piemēram, Finanšu ministrijai jāuzzina, kādas īsti naudas būs nepieciešams un kas ir piedāvātais avots, jo piešķirt vairāk naudas [vienam] nozīmē potenciāli kaut kur [citur] mazāk piešķirt, un tas jau ir politisks lēmums, kas ir valdībai un Saeimai kopā lemjams," norādīja premjers.
Viņš pauda pārliecību, ka ar minētajiem finansējuma jautājumiem būtu jātiek skaidrībā tuvākajā laikā. Labāk to izdarīt ātrāk nekā vēlāk, jo vissliktāk būtu izstrādāt reformu, bet pēc tam atdurties pret nespēju vienoties par finansējumu piešķiršanu tās īstenošanai, rezumēja Kariņš.
Kā ziņots, koalīcija vienojusies noņemt steidzamību sabiedrisko mediju likuma grozījumiem, kas paredz sabiedrisko mediju apvienošanu, pirmdien preses konferencē norādīja valdību veidojošo partiju politiķi. Līdz ar to paredzēts, ka vēl notiks plašāka diskusija par ar likumprojektu saistītajiem jautājumiem.