Kad no restēm šķir tikai viena izelpa

To neietekmē arī daudzskaitlīgās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas – dzērājšoferus acīmredzot vairs neattur sociālās reklāmas. Arī medijos ziņas par dzērājšoferu notriektiem cilvēkiem kļuvušas par ikdienu, un potenciālo noziedznieku jūtas sērojošas ģimenes vairs tik ļoti neietekmē. Ja skatās statistikā, nākas secināt, ka visefektīvākais veids tomēr bijis bargāki sodi. To atzīst arī Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja vadītāja Vineta Mistre, sakot, ka dzērājšoferu skaita mazināšanos varētu veicināt tikai «būtiskas pārmaiņas».  

Šā gada pirmajā pusē sodīti 1634 dzērājšoferi, bet pērn tādā pašā laika posmā – 1584, tomēr kopējais sastādītais protokolu skaits samazinās. Policijā norāda, ka to nevajadzētu saistīt ar šoferu apziņas mainīšanos. Patiesībā tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums, ko atzīst arī Mistre – policisti vairāk koncentrējās uz prezidentūras pasākumu nodrošināšanu. "Tā bija šī pusgada prioritāte, un mums primāri bija jānodrošina viss, kas ar to saistīts," norāda VP pārstāve.

Sodus izlemj tiesa

Sodi atkarīgi no autovadītāja asinīs konstatētā promiļu daudzuma. Latvijā pieļaujamais maksimālais promiļu skaits ir 0,5 promiles pieredzējušiem autovadītājiem. Sodi atkarīgi no tā, cik daudz promiles tiek pārsniegtas, un tiem ir trīs gradācijas – līdz vienai promilei, līdz pusotrai un lielāka par pusotru. Visbiežāk pieķerti šoferi, kas pārsniedz pusotru promili. Maksimālais naudas sods, ko var piespriest par šo pārkāpumu, ir 1500 eiro. Atkarībā no promiļu daudzuma tiek atņemtas tiesības. Ja šofera asinīs tiek konstatēta vairāk nekā viena promile, tad draud arī administratīvais arests līdz 10 dienām. Par to, cik bargu sodu piemērot, lemj tiesa.  

Lūgums sniegt informāciju par piespriestajiem un izciestajiem sodiem gan izrādījās pārāk grūti izpildāms. Tieslietu ministrijas pārstāve Dienu sūtīja pie Tiesu administrācijas, savukārt tā dažu dienu laikā spēja atsūtīt tikai interneta vietni, no kuras teju neiespējami iegūt apkopojumu. "Tiesu administrācija neapkopo statistiku par personu aizturēšanu, izciestajiem brīvības atņemšanas sodiem, administratīvajiem arestiem vai sodu izciešanas atlikšanas iemesliem," vēstulē īsi norādīja administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks. Uz jautājumu, kas to dara, viņš tā arī neatbildēja.

Arī sabiedrības pēriens

Ar soda izciešanu īslaicīgās aizturēšanas kamerā cilvēki, protams, nelepojas. Alkometrs, uzrādot promiles, nešķiro personas ne pēc ienākumu līmeņa, ne citiem kritērijiem. Latviju šad tad pāršalc ziņas arī par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kas braukuši dzērumā. Piemēram, pērn oktobra beigās pašreizējais Saeimas deputāts Veiko Spolītis (tobrīd Vienotība) tika pieķerts, vadot automašīnu 1,4 promiļu reibumā. Tiesa viņam piemēroja piecu diennakšu arestu, 850 eiro naudas sodu un autovadītāja tiesību atņemšanu uz diviem gadiem. Tiesā Spolītis atzina, ka izdarījis kļūdu. Kā iemeslu viņš nosauca «izdegšanu», jo strādājot divās darbavietās. Papildus šim sodam viņš kā jau publiska persona saņēma arī visai skaļu sabiedrības nosodījumu. Spolītim nācās apturēt arī darbību Vienotībā. 

Dažus gadus pirms tam, 2011. gadā, liktenīgu soli spēra bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Viņš (jau pēc aiziešanas no aktīvās politikas), dodoties uz mājām no medībām Kurzemes pusē, sēdās pie stūres pamatīgā – 1,9 promiļu – reibumā. Baumoja, ka medību pasākumā esot noticis konflikts un kāds no Straumes medību biedriem paziņojis policijai, ka pie konkrētā automobiļa stūres atrodas iereibis cilvēks. Vēlāk arī policija apstiprināja, ka pārbaude veikta pēc kāda iedzīvotāja zvana. Straumem piesprieda administratīvo arestu, uz četriem gadiem atņēma autovadītāja tiesības un piemēroja 800 latu lielu naudas sodu. Tiesības deputāts atguva nākamajā nedēļā pēc tam, kad beidzās tiesas piespriestais četru gadu termiņš. Kursos nebija jāiet, nācies tikai vēlreiz nokārtot braukšanas un teorijas eksāmenus.

Visu Aļonas Zanderes rakstu Kad līdz restēm šķir tikai vienai izelpa lasiet ceturtdien, 18.jūnija laikrakstā Diena!