Taču 12. Saeima, pārņemot šā sasaukuma iesāktos likumprojektus, vēl lems, vai tie būtu izskatāmi, Dienai uzsvēra Saeimas Juridiskā biroja jurists Edgars Pastars. Ja lēmums būs pozitīvs, jaunais parlaments projektu sāks skatīt 1. lasījumā - tajā atspoguļosies 2. lasījumā pieņemtā redakcija. Vietējo pašvaldību referendumu likums ir ar ļoti senu vēsturi, un reiz jau tas ir apspriests vairākos lasījumos, bet nākamā Saeima nav to izskatījusi līdz galam.
Projekts paredz, ka vietējos referendumus varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un publisku ēku būvniecības ieceri un šajos gadījumos referenduma ierosināšanai pietiks ar 15% no balsstiesīgajiem vēlētājiem pēdējās vēlēšanās. Plānots, ka referendumu varēs rīkot arī par domes atlaišanu - tādā gadījumā būs nepieciešami 30% no balsstiesīgajiem vēlētājiem.
Taču arī ceturtdien Saeimas sēdē diskusijas galvenokārt bija tieši par šo priekšlikumu. To aizstāvēja bijušais Jūrmalas domes priekšsēdis Romualds Ražuks (Vienotība), kurš sēdē sacīja, ka sabiedrības vairākumam, "kas ir pārliecināts par dabas vai dabas pieminekļu teritoriju saglabāšanu, nav iespēju apturēt domes rīcību, kas tanī brīdī neatbilst sabiedrības vairākuma interesēm". Iepriekš jūrmalnieki bija norādījuši, piemēram, uz iedzīvotāju bezspēcību cīnīties pret daudzstāvu apbūvi līdzās Dzintaru koncertzālei.
"Tikai pasakās sliktie taisa ziepes, atnāk labie, uztaisa referendumu un visu sakārto. Dzīvē tas notiek mazliet savādāk. Vai neesat padomājuši, ka jebkuru šādu normu var izmantot arī nelieši un tie, kas negrib attīstību," sēdē sacīja Māris Kučinskis (ZZS). Viņš pieļāva, ka varbūt Latvijā nebūtu arī Nacionālās bibliotēkas, jo vienmēr ir kāds, kuram plānojums var nepatikt.
Visu Ināras Egles rakstu Mantos referendumu likumu lasiet piektdienas, 10.oktobra, laikrakstā Diena!