Vienu brīdi bijusi doma novietot pieminekli ielas pusē, tad "nāktu mammītes un varētu nolikt ziedus" Gluži pabeigts monuments vēl nav. Lai to izdarītu, tēlniecei Artai Dumpei ir jāzina, kur tas atradīsies. Pieminekli piedāvāts uzstādīt Liepājā, bet domes vadības izraudzītā vieta pie Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas pieminekļa veidotājiem nešķiet labākā izvēle. Viņi to vairāk redz skvērā pilsētas centrā.
Uzstādīt pilsētā Latvijas brīvvalsts pēdējā prezidenta K. Ulmaņa monumentu Liepājai piedāvāja Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras biedrības attīstības fonds. Tas notika jau iepriekšējā sasaukumā, kad pilsētas mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija vēl nebija vienā koalīcijā ar Saskaņas centru. Liepājā 1919. gada pavasarī uz kuģa Saratov atradās K. Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. To fonda pārstāve Mirdza Stirna minēja kā galveno iemeslu, kāpēc piedāvājums izteikts šai pilsētai. Piemineklis ir veidots par tautas saziedotajiem līdzekļiem, un sākotnēji to bija paredzēts uzstādīt Turkmenistānā, kur Krasnovodskas (Turkmenbaši) kapsētā atdusas K. Ulmanis, bet precīza kapa vieta nav zināma. Kad kļuva skaidrs, ka tuvākajos piecos gados Turkmenistānā to nebūs iespējams uzstādīt, piemineklim sāka meklēt vietu Latvijā.
M. Stirna kopā ar pieminekļa veidotājiem bijusi arī Liepājā apskatīt vietas, kur to varētu novietot. Gan M. Stirna, gan I. Feldbergs un A. Dumpe Dienai atzina, ka viņiem piemērotākā šķitusi vieta skvērā pilsētas centrā. Domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja jau šajā sasaukumā vēlreiz atbalstīja speciāli izveidotās darba grupas ieteikumu novietot K. Ulmaņa pieminekli pie 5. vidusskolas, jo K. Ulmanis ir piedalījies skolas pamatakmens ielikšanā 30. gadu otrajā pusē. Par komitejas viedokli nesen informēja portāls Ir.Liepāja, tajā bija teikts, ka 5. vidusskolas direktorei Intai Seržantei nebija viedokļa par K. Ulmaņa tēla novietošanu pie viņas vadītās iestādes, jo direktore par to dzirdējusi pirmo reizi. Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, kura vadīja darba grupu un ir arī komitejas priekšsēdētāja, Dienai teica, ka dome fondam jau nosūtījusi vēstuli, kurā informē par savu viedokli, un tagad gaida tā atbildi. Viņa nedomā, ka tā ir nomaļa vieta, jo skola atrodas līdzās ielai, kas savieno autoostu ar pilsētas centru. Atbildot uz vaicāto, kāpēc to nevarēja novietot centrā, S. Golde minēja vairākus iemeslus. Piemineklis esot darināts īpašam mērķim - uzstādīšanai piemiņas vietā kapos - un skatāms no vienas puses. Darba grupas diskusijās arī izskanējis, ka nebūtu labi politiķu un valstsvīru pieminekļus izvietot pilsētas centrā, piebilda S. Golde. M. Stirna noraida pieņēmumu, ka tas būtu kapu piemineklis, jo arī tālajā zemē to bija plānots novietot parkā. Ar vietas izvēli nav mierā arī tēlniece A. Dumpe - tas tagad tiek veidots kā piemineklis Ministru prezidentam, kuru būtu labi novietot nozīmīgākā vietā.
Visu rakstu lasiet pirmdienas Dienā!