atvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ētikas komisija iepriekš izplatīja paziņojumu, ka tā nosoda sportistu uzvedību un strīdu risināšanu publiskajā telpā. Komisija izskatīja jautājumus, kas pēdējā laikā satraukuši sporta sabiedrību sakarā ar dažu Latvijas sportistu publiski pausto un medijos publicēto informāciju par iespējamo sportistu pilsonības maiņu dažādu subjektīvu apstākļu dēļ, un konstatēja, ka šādi publiski paziņojumi un informācija nodara kaitējumu sportam kopumā un neveicina konkrēto sportistu prestiža un cieņas nostiprināšanos sabiedrībā, kā arī norāda uz labas pārvaldības principu neievērošanu dažu sporta sabiedrisko organizāciju vadībā.
Ņemot vērā radušos situāciju, LOK Ētikas komisija bija nolēmusi izteikt stingru nosodījumu par jebkādu savstarpējo strīdu un apvainojumu risināšanu publiskajā telpā un citām darbībām, kas kaitē sporta nozares tēlam un ir pretrunā ar LOK Ētikas kodeksu. LOK Ētikas komisija visas šādas darbības atzīst par pilnīgi nepieņemamām un stingri vērsīsies pret tām LOK Ētikas komisijas kompetences ietvaros, kā arī nekavējoties un stingri reaģēs uz iespējamiem līdzīgiem gadījumiem nākotnē.
IZM skaidroja, ka LOK Ētikas komisijas paziņojums vērtējams kontekstā ar LOK Ētikas kodeksā noteiktajiem principiem un normām un LOK Ētikas komisijas kompetenci kodeksa pārkāpumu izvērtēšanā. Konkrētais paziņojums pēc būtības ir vērsts uz savstarpējo strīdu risināšanu sākotnēji attiecīgajā sporta organizācijā un, ja tas ir saistīts ar LOK Ētikas kodeksa normām, tad arī LOK Ētikas komisijā. No šāda aspekta IZM šajā paziņojumā neko neatbilstošu nesaskata.
Taču vienlaikus IZM uzsvēra, ka tiesības uz vārda brīvību, kas ietver arī tiesības paust savus uzskatus, ir noteiktas Satversmes 100.pantā, kurš arī nosaka, ka cenzūra ir aizliegta. Minētais regulējums ir saistošs arī sporta organizācijām. Ikvienam, it īpaši sportistiem, sporta treneriem un sporta darbiniekiem, ir tiesības brīvi paust uzskatus un viedokli (tai skaitā arī kritiku) par sporta organizatorisko un pārvaldības procesu un šādas tiesības, ja tās tiek izmantotas, ievērojot vispārpieņemtos ētikas principus un normas, ir aizsargājamas. Lai veicinātu ētikas principu un normu ievērošanu Latvijas sportā, IZM aicina visas Latvijā atzītās sporta federācijas izstrādāt savus ētikas kodeksus.
IZM norāda, ka atklātība ir viens no veidiem, kā veicināt labu pārvaldību. IZM vairākkārt ir akcentējusi labas pārvaldības sportā nozīmi, it īpaši gadījumos, kad labas pārvaldības principu neievērošana ir radījusi kaitējumu sporta nozares tēlam sabiedrībā. 2018.gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Sporta likumā, kuros pēc IZM iniciatīvas kā viens no sporta jomā ievērojamiem pamatprincipiem ir noteikts labas pārvaldības princips, kas paredz, ka sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi. IZM pauž cerību, ka šie grozījumi stiprinās sporta nozares pārvaldību, veicinās atklātību, kā arī veicinās sporta organizāciju un visas sporta nozares attīstību.
IZM arī norāda uz Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) lomu sporta federāciju uzraudzībā. Saskaņā ar Sporta likumu LSFP ir deleģētas tiesības veikt uzraudzību pār atzīto sporta federāciju darbību sporta jomā, kā arī koordinēt olimpisko un neolimpisko sporta veidu sporta federāciju darbību. IZM ieskatā LSFP būtu aktīvāk jāiesaistās labas pārvaldības nodrošināšanā, tai skaitā kā neitrālai un kompetentai sporta organizācijai biežāk jāuzņemas mediatora loma, lai dažādās konfliktsituācijās rastu sporta nozares attīstības interesēm atbilstošāko risinājumu.