Izglītības un zinātnes ministrija nesniedz atbildes

Pagājušā mēneša beigās augstskolas kopīgi ar citiem izglītības nozares pārstāvjiem norādīja, ka ziņojumam atvēlētais iesniegšanas termiņš – piecas darba dienas – esot pārāk īss, tas būtu jāpagarina vismaz par divām līdz četrām nedēļām. Ministrijas ieskatā ziņojums ir sākums augstskolu nozares sakārtošanai, līdz ar to atkāpšanās no sākotnējiem termiņiem konceptuālā ziņojuma saskaņošanā turpinās bremzēt pārmaiņas. 

Dienas uzrunātās augstākās izglītības iestādes norāda, ka kopumā neiebilst pret priekšlikumu mainīt augstskolu pārvaldības modeli, bet iebilst pret to, kā ministrija plāno to īstenot. Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube Dienai norāda, ka "par skaļu būtu teikt, ka pārmaiņas ir nepieciešamas. Drīzāk te būtu jāsaka – pārmaiņas ir nobriedušas, un tās varētu nest pozitīvas pārmaiņas universitātei un visai augstākajai izglītībai kopumā. IZM piedāvātais koncepts satur virkni labu ideju, bet, kā ikviens dokuments tapšanas stadijā, tas ir arī ar trūkumiem." Straube piebilst, ka LU, tāpat kā citas augstskolas, cer, ka ministrija spēs novērst šos trūkumus un nepilnības. 

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas Ingas Vanagas ieskatā pārmaiņas augstskolu pārvaldības modelī pašlaik tiek pārlieku sasteigtas. Iepriekš arodbiedrība pauda bažas, ka piedāvātais koncepts tiekot īstenots, neņemot vērā vairākus būtiskus aspektus. LIZDA ir piedāvājusi IZM kopīgi ar citiem sociālajiem partneriem sasaukt saskaņošanas sanāksmi par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu. Taču, kā norāda I. Vanaga, atbildi uz piedāvājumu arodbiedrība no IZM tā arī nav saņēmusi. Plānots, ka ziņojumu valdība varētu skatīt šomēnes – pēc tam, kad IZM būs saņēmusi un izskatījusi atkārtoti iesniegtos priekšlikumus no sociālajiem partneriem. 

IZM neieklausās nevienā 

Iepriekš gan augstskolu, gan arī izglītības nozares pārstāvji, arī LIZDA, vairākkārt ir norādījuši, ka ministrija ne tikai steidzamības kārtā cenšas ieviest jauno pārvaldības modeli, bet arī neņem vērā daudzus iebildumus un priekšlikumus. Vanaga kā piemēru min skaidrojumu par padomēm – IZM pārstāvji tā arī nav varējuši nedz arodbiedrībai, nedz augstākās izglītības iestādēm izskaidrot, kur tiks rasts finansējums padomju darbībai un kāda varētu būt ietekme uz augstskolu budžetu. Arodbiedrība joprojām cer, ka pārvaldības modelis tiks pārskatīts un tomēr vairāk balstīts uz kvalitatīvajiem, nevis kvantitatīvajiem kritējiem, prasībām un mērķiem. Straube pauž, ka citu valstu pieredze skaidri parāda, ka padomju ieviešana ir augstskolu pārvaldības realitāte, jo ļauj daudz efektīvāk pārvaldīt universitātes un ātrāk reaģēt uz situācijas pārmaiņām šodienas dinamiskajā pasaulē.