Viņa atgādināja, ka savulaik, būdama veselības ministre, pati cīnījusies par sporta stundu skaita palielināšanu skolās, un tagad negrasās iet pretējā virzienā. "Arī šobrīd iestājos par to, ka mēs nemazināsim sporta stundas. Tas ir ļoti svarīgi," uzsvēra ministre.
Čakša sacīja, ka tiek meklēts risinājums, kā no nākamā mācību gada ieviest valsts aizsardzības mācību, bet tas nenotiks uz sporta stundu rēķina, jo bērnu nepietiekama fiziskā sagatavotība vēlāk rūgti atspēlējas sabiedrības veselības rādītājos.
Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko iepriekš aģentūrai LETA neizslēdza, ka valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās varētu notikt uz sporta stundu rēķina.
Viņa sacīja, ka centrs patlaban apstrādā saņemtos priekšlikumus par valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās, un tuvāko nedēļu laikā tikšot izstrādāti risinājumi saņemtajiem iebildumiem, lai jautājumu virzītu tālāk.
"Valsts aizsardzības mācība neapšaubāmi ir sporta un veselības jomas mācību kurss, un pārējie risinājumi attiecīgi ir pakārtojami," pauda Voroņenko.
Kā liecina VISC sagatavotais noteikumu projekts, valsts aizsardzības mācības apguvei paredzētās stundas vidusskolā plānots rast uz pamatkursa "Sports un veselība" rēķina, to samazinot par 128 stundām. VISC iecerējis, ka no 2024./2025.mācību gada mācību priekšmetam "Sports un veselība" tiks atvēlētas 187 stundas iepriekšējo 315 stundu vietā.
Līdz šim daudzas ar sportu un veselību saistītas organizācijas iebildušas pret VISC ierosinājumu, vēršot uzmanību uz jau nepietiekamo fizisko slodzi bērniem.