Lai gan veterāniem netrūkst domstarpību, tomēr tās neesot tik krasas. „Lielākoties tie ir ļaudis, kas ir reāli karojuši un kuri zina, ko nozīmē karš, kuri iznesuši uz saviem pleciem kara smagumu un kuriem negribas to visu turpināt mūsdienās tāpēc, ka viņi saprot, ka tā bijusi ārkārtīgi milzīga traģēdija visiem iesaistītajiem. Savukārt jaunā paaudze daudzos gadījumos ir krietni radikālāka savās nostādnēs nekā veterāni,” skaidroja Ījabs. Viņaprāt veterānu savstarpējā dialoga meklējumi simboliskā līmenī ir diezgan pozitīvi vērtējami.
Ījabs: Jaunā paaudze daudzos gadījumos ir radikālāka par veterāniem
Jaunā paaudze daudzos gadījumos ir krietni radikālāka savās nostādnēs nekā veterāni, tā vērtējot situāciju saistībā ar Otrā pasaules karā kritušo piemiņas pasākumiem 8. un 9.maijā, intervijā LTV un LR ziņu portālam norādīja politologs Ivars Ījabs.
Politologs portālam arī skaidroja, ka Otrajam pasaules karam mūsu reģionā joprojām ir izšķiroša vēsturiska nozīme, un tas attiecas uz visām reģiona valstīm, kuras ir cietušas no abiem totalitārajiem režīmiem. „Nevajadzētu iedomāties, ka tā problēma ir atmiņā. Problēma lielā mērā ir mūsdienu politiskajā situācijā, kas daudzos gadījumos uzjundī un izmanto atmiņas, kuras objektīvi pastāv, un cilvēkiem piemītošo vēlmi pieminēt bojāgājušos tuviniekus un atcerēties to, kāda milzīga traģēdija bija Otrais pasaules karš,” sacīja Ījabs.
Viņš arī norādīja, ka publiskā rezonanse un konfrontācija lielā mērā nāk no politikas. „Līdz 90.gadu beigām 9.maijs un 16.marts bija tādi samērā mierīgi piemiņas pasākumi. Pēc tam 90.gadu beigās šim pasākumam pieslēdzās PCTVL, 16.marta gadījumā pieslēdzās vesela virkne ar ministriem un Saeimas deputātiem. To, savukārt, uzķēra un sāka veiksmīgi izmantot Krievijas mediju telpa, kurai „nacisma atdzimšana” Baltijas valstīs bija aktuāla. Un tagad tas sasniedzis tādus apmērus, ka diez vai tur radikāli kaut kas tuvākajā laikā mainīsies,” skaidroja Ījabs.
Tāpat konfrontējošo noskaņu politologs skaidroja ar integrācijas problēmām: „Tā vairs nav tik ļoti vēsturiskās atmiņas problēma, cik Latvijas integrācijas problēma. No tāda viedokļa raugoties, mums nevajadzētu iedomāties, ka runājot par Otro pasaules karu, varam atrisināt visas problēmas, kuras ir šodien.” Kamēr Latvijā būs etniski konfrontējoša politika, dalījums latviešu un krievu partijās, kuras uzrunās tikai savus vēlētājus un nerunās ar pretējo pusi, tikmēr tie datumi tiks izmantoti, vērtēja politologs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.