Mijoties argumentiem par profesionalitāti un ideoloģisko pārliecību, pēc garām un ļoti pretrunīgām debatēm Saeima vakar ar 56 deputātu atbalstu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā ievēlēja Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dekāni Anitu Rodiņu. Par viņu nobalsoja Jaunās Vienotības (JV), Attīstībai/Par! (A/P) un opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Saskaņas frakciju deputāti, kā arī četri KPV LV frakcijas deputāti un pieci pie frakcijām nepiederoši deputāti. Pret bija 35 parlamentārieši, nebalsoja – deviņi.
Zīmīgi, ka par A. Rodiņas kandidatūru vienojās divas koalīciju veidojošās frakcijas – A/P un JV –, kuru kandidātes Inese Nikuļceva un Inese Lībiņa-Egnere (JV) iepriekšējās, neveiksmīgajās ST tiesneša vēlēšanās cīnījās līdz pēdējam, bet ne viena, ne otra neieguva vajadzīgo balsu skaitu. Turklāt I. Lībiņa-Egnere pirmā parakstījusi iesniegumu par A. Rodiņas kandidatūru. Vēl februāra sākumā, neilgi pirms atkārtotas kandidātu izvirzīšanas, JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV) Dienai apgalvoja, ka velta visas pūles, lai I. Lībiņai-Egnerei gūtu nepieciešamo atbalstu ST tiesneša amatā. Atbalstu JV pretendentei toreiz neizslēdza arī A/P Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva, vienlaikus pieļaujot, ka A/P varētu virzīt savu kandidātu. Acīmredzot abas valdošās partijas spējušas vienoties par kompromisa figūru.
Tolaik kuluāros tika locīti arī juristu Baibas un Jura Rudevsku vārdi, taču Nacionālā apvienība (NA) savu kandidātu beigās nevirzīja. "Jo paliktu mazākumā šajā situācijā," Dienai lakoniski paskaidroja NA Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, netieši norādot, ka JKP un ZZS nepārvaramo pretrunu dēļ vairākumu nebūtu iespējams panākt. Vaicāts, kāpēc NA neatbalsta A. Rodiņu, R. Dzintars atzina: "Ir labāk nekā ar iepriekšējiem kandidātiem, bet atbildes ideoloģiskajos jautājumos neradīja sajūtu, ka gribam parakstīties. Par viendzimuma pāriem bija ļoti izvairīgas un abstraktas atbildes."
Arī Saeimas debatēs spilgti iezīmējās ideoloģiskās pretrunas starp liberāli un konservatīvi noskaņotajiem politiskajiem spēkiem. Šāds skatījums uz ST tiesnesi ir kopš ļoti dažādi vērtētā Satversmes tiesas sprieduma viendzimuma pāru tiesību lietā. "Mums nav vajadzīgi ideoloģiski tiesneši. Mums vajadzīgi tiesneši, kas pārzina Latvijas un Eiropas Savienības tiesiskās telpas principus un spēj tos piemērot visas Latvijas iedzīvotāju interesēs. Anita Rodiņa noteikti būs viena no tām," sacīja Inese Voika (A/P). Arī ZZS pārstāvis Viktors Valainis aicināja vērtēt A. Rodiņu nevis pēc ideoloģiskajiem uzskatiem, bet gan profesionalitātes: "Viņa ir kandidāte bez politiskas piegaršas un politiskā fona (..) Atbildes uz ideoloģiskajiem jautājumiem bija izteikti profesionālas un apolitiskas, neiezīmējot viņu ne pie liberālajiem, ne konservatīvajiem."
Aldis Gobzems norādīja, ka A. Rodiņa, vaicāta par jau pieminēto ST spriedumu, bijusi "noskaņota ļoti pozitīvi un nekritizēja to, neskatoties uz to, ka Latvijas Satversmē (..) nevienu dienu nav ticis rakstīts, ka ģimenes jēdziens ir jebkādā veidā domāts paplašināti". Tādēļ viņa nav piemērota ST tiesneša amatam, jo ST spriedums bijis politisks, nevis juridisks. Vēl kritiskāks bija Aleksandrs Kiršteins (NA), kurš aicināja veikt tiesu sistēmas reformu, konstitucionālo tiesību nodaļu izveidojot Augstākās tiesas paspārnē, kā tas ir citās augsti attīstītās valstīs.
Savukārt Aivars Geidāns (KPV LV) vērsa kolēģu uzmanību, ka LU Juridiskā fakultāte "tiek pārcelta uz Satversmes tiesu", jo vairāki ST tiesneši ir no tās, daži pat no vienas katedras. "Absolūti čomiska savienība. Principā zūd jēga Satversmes tiesas ēkas uzturēšanai, jo šie tiesneši tiesu var spriest Latvijas Universitātes Mazajā aulā, tuvāk Juridiskās fakultātes atrašanās vietai," viņš teica, aicinot nākotnē domāt par kandidātiem no citas juridiskās vides. Arī Juris Rancāns (JKP) sacīja, ka "sagaida konservatīvāk noskaņotu kandidātu un ne no LU Juridiskās fakultātes". Viņaprāt, ST šobrīd ir pārāk politizēta.
I. Lībiņa-Egnere atgādināja, ka bijis gana ilgs termiņš kandidātu pieteikšanai, bet izvirzīts ir tikai viens. "Noturēties akadēmiskajā vidē, būt ievēlētam par asociēto profesoru vai katedras vadītāju nav tāds viegls izaicinājums kā ar vienu lokomotīvi priekšgalā iebraukt Saeimā (..) Juridiskā fakultāte nav ideoloģiskā kalve," sacīja politiķe. "Saprotu, ka kaut kas ir jānorunā nost, bet šis nav īstais veids, kā noniecināt tiesību zinātnē augstus laurus sasniegušu juristi."
Jaunā ST tiesnese Latvijas Universitātē, iekļaujot studijas Orhūsas Universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Viņai ir arī sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija.