Ministrs aģentūrai LETA norādīja, ka šodienas apstākļos drošībai ir jāpievērš ļoti liela uzmanība, tomēr risinājums par policijas saukšanu masveidā uz skolām, lai pārmeklētu skolēnu mantas nav iespējams, jo policijai nav tādu resursu un skolu ir ļoti daudz.
Sākotnēji jādod iespēja iespējamo pārkāpumu konstatēt bez policijas klātbūtnes. Ja skolas vadībai pastāv aizdomas par pārkāpumu, piemēram, skolēna somā atrodot aizdomīgas vielas, tad attiecīgi tiek iedarbināta procedūra un tiek izsaukta policija, norādīja Kozlovskis.
Ministrs gan nenoliedza, ka ieviešot šādu iniciatīvu ir jādomā par tās salāgošanu ar cilvēktiesībām un privātumu.
Tāpat ministrs atgādināja, ka citās valstīs drošības prasības ir daudz nopietnākas, piemēram, pārbaudes ar metāla detektoriem.
Jau ziņots, ka prezidents otrdien ir parakstījis un Saeimai nosūtījis divas likumdošanas iniciatīvas, kas aicina veikt grozījumus Izglītības likumā un grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Vēstulē Saeimas Prezidijam Valsts prezidents akcentē, ka skolu drošībai izglītības iestādē ir jābūt prioritātei, bez kuras nav iedomājams kvalitatīvs izglītības process. Viņš uzsver, ka izglītības iestādē tiesības justies droši ir gan pedagogiem, gan skolēniem, gan pārējam izglītības iestādes personālam.
"Uzskatu, ka likumdevējam ir jārīkojas, lai Izglītības likumā iekļautu skaidru regulējumu gadījumiem, kad pastāv pamatotas bažas par vardarbības draudiem vai par citiem nozīmīgiem drošības riskiem izglītības iestādē, ko var radīt bīstamas vielas un priekšmeti, kas, iespējams, atrodas izglītojamā rīcībā," pauž prezidents.
Šādu gadījumu nepieļaušanai vai savlaicīgai novēršanai viņš ierosina likumā iekļaut nepārprotamu regulējumu, kas izglītības iestādes vadītājam piešķir tiesības pārmeklēt izglītojamā personīgās mantas. Valsts prezidents akcentēja, ka likumdevējam, balansējot izglītības iestāžu tiesības rīkoties un izglītojamo tiesības paļauties uz saprātīgu savu tiesību un interešu aizsardzību, ir jāatrod samērīgs līdzsvars, kas nepieļautu patvaļu ne no vienas puses.
Izglītības likumā ir iekļauts regulējums, kas noteic vecāku pienākumu informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Tomēr praksē ir gadījumi, kad vecāki nav snieguši minēto informāciju izglītības iestādei, un šāda informācijas nesniegšana ir būtiski ietekmējusi izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.
"Diemžēl secinu, ka Izglītības likumā iekļautais vecāku pienākums sniegt būtisku informāciju par bērnu izglītības iestādei bez likumā paredzētas atbildības bieži vien netiek pildīts. Tādēļ ierosinu ar likumu par administratīvo pārkāpumu izglītības jomā atzīt arī vecāku rīcību, nesniedzot normatīvajos aktos noteikto informāciju izglītības iestādei," pausts Valsts prezidenta vēstulē.
Rinkēvičs uzsvēra, ka grozījumi paredz tiesības, nevis pienākumu pedagogiem, skolu vadītājiem gadījumos, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka izglītojamajiem ir kādi bīstami priekšmeti vai aizliegtas vielas, veikt audzēkņa mantu pārbaudi, nekavējoties par to informējot vecākus.
Preses konferencē pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) Valsts prezidents žurnālistiem akcentēja, ka mantu pārbaude būtu jāveic vairāku pedagogu klātbūtnē. Rinkēvičs uzsvēra, ka otrs priekšlikums paredz konkrētu atbildību vecākiem, ja viņi apzināti neinformē skolu par izglītojamā veselības stāvokli, vai neatklāj citu būtisku informāciju, kas pedagogiem būtu jāzina, lai nodrošinātu drošību skolā.
Viņš atzīmēja, ka grozījumu mērķis ir sekmēt drošību skolās, veicināt lielāku ne tikai skolas, bet arī vecāku atbildību. Valsts prezidents pauda cerību, ka Saeima vērtēs šos priekšlikumus un projekts kļūs par likumu, padarot skolu vidi nedaudz drošāku.
Jautājums par drošību izglītības iestādēs kārtējo reizi aktualizēts pēc vardarbības gadījumiem atsevišķās izglītības iestādēs.