Kā aģentūru LETA informēja "Baltic Communication Partners" pārstāve Dace Plato, asins vēzi Latvijā nereti atklāj novēloti, jo ģimenes ārsti lielās noslodzes dēļ ne vienmēr spēj izvērtēt pacientu nodotos asins analīžu rezultātus.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas hematoloģe Kristīne Bernāte norādīja, ka tā ir problēma, kuru viņa redz ikdienā - nāk pacienti, kuriem ir veiktas asins analīzes, bet pēc tam neviens uz šīm analīzēm nepaskatās, neinterpretē. Lai tā nenotiktu, Bernāte pauda aicinājumu pacientiem pašiem būt aktīvākiem, uzņemties atbildību par savu veselību un nebaidīties ģimenes ārstam pajautāt, kādi ir rezultāti, kāpēc viens vai otrs rādītājs ir paaugstināts vai pazemināts, kā tas ietekmē veselību un kā rīkoties tālāk.
Plato uzsvēra, ka reizi gadā veikt pilnu asins ainu ir svarīgi arī tāpēc, ka asins vēzis, tostarp arī mieloīdās neoplāzijas, ilgu laiku var attīstīties nemanāmi, bez specifiskiem simptomiem. Savukārt, ja slimība netiek laikus atklāta, sekas var būt arī letālas.
Bernāte uzsvēra, ka, piemēram, mieloīdās neoplāzijas, kas ietver trīs asins vēža diagnozes - īsto policitēmiju, esenciālo trombocitēmiju un mielofibrozi, visbiežāk atklāj divējādi: cilvēkam nonākot slimnīcā novēloti, kad asins vēzis jau izraisījis dzīvībai potenciāli bīstamo trombozi jeb asins recekli asinsvados, vai arī nejauši, veicot asins analīzes saistībā ar kādu citu slimību vai profilaktisko apskati.
"Kaut gan diagnoze - asins vēzis - joprojām bieži tiek uztverta ar izmisumu, prognozes var būt ļoti dažādas, tāpēc pacientiem ar mieloīdajām neoplāzijām vienmēr uzsveru - ja lietosiet medikamentus, regulāri apmeklēsiet ārstu, būsiet līdzestīgi ārstēšanā, ļoti iespējams, ka ar šo slimību sadzīvosiet visu mūžu," skaidroja hematoloģe.
Tāpat viņa uzsvēra, ka mieloīdās neoplāzijas ir reta, hroniska asins vēža slimību grupa, ar ko hematologi ikdienas praksē sastopas visbiežāk. Šīs audzēja formas veidojas kaulu smadzenēs, ietekmē asins šūnu ražošanu un ietver trīs diagnozes: mielofibrozi, kad kaulu smadzenēs veidojas rētaudi, kas apgrūtina sarkano asins šūnu veidošanos un var izraisīt mazasinību un liesas palielināšanos, īsto policitēmiju, kad kaulu smadzenes ražo pārāk daudz sarkano asins šūnu, kas apgrūtina asins plūsmu un rada asins recekļu jeb trombu risku, un esenciālo trombocitēmiju, kad kaulu smadzenes pārāk aktīvi ražo trombocītus - asins šūnas, kas atbild par asins recēšanu un var veicināt trombu veidošanos sinsvados.
Ar mieloīdajām neoplāzijām Latvijā ik gadu saslimst vairāki desmiti cilvēku, biežāk tās veidojas 50 līdz 70 gadu vecumā. Uz 100 000 iedzīvotājiem vidēji saslimst 2,17 cilvēki. Slimība norit lēni un nav pilnībā izārstējama, taču, laikus atklājot, to var sekmīgi kontrolēt, panākot labu dzīves kvalitāti un dzīvildzi daudzu gadu garumā.