Ministrs norāda, ka pēdējā laikā Latvija ir saskārusies ar vairākām būtiskām vides aizsardzības problēmām, kuras nav iespējams ignorēt un tas nozīmē, ka ir jāstiprina VVD kapacitāte. ". Ir dažādi veidi, kā to var darīt. Kuru no ceļiem izvēlēties - reformēt esošo struktūru par labu jomām, kur nepieciešams pastiprināt uzraudzību, vai piesaistīt papildu finanses - zināsim pēc situācijas un iespēju analīzes," skaidro Gerhards.
Viņš uzdevis līdz 15.septembrim VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai veikt situācijas analīzi. Pēc tam, kad tiks saņemti dienesta vadītājas priekšlikumi, tiks lemts par turpmāko rīcību.
VVD uzrauga plašas jomas, piemēram, vides aizsardzība un dabas resursu izmantošanas kontrole Latvijā, zvejas kontrole, radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzība un kontrole, atgādina Gerhards. Pašlaik viens no lielākajiem un būtiskākajiem projektiem ir gudrona dīķu sanācijas projekts un Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts.
Ministrs jau iepriekš jūlijā atzina, ka viens no veidiem,. kā stiprināt VVD, būtu tā restrukturizācija. Restrukturizējot VVD un mēģinot ietaupīt uz iekšējo resursu rēķina, lielāka uzmanība būtu jāpievērš tām vides pārraudzības nozarēm, kurās ir vairāk problēmu, izteicies politiķis.