Šie līdzekļi tiktu rezervēti tieši pedagogu atalgojumam, līdz ar to finansējums nevarētu tikt iztērēts citiem mērķiem. Rezervētā nauda būtu pieejama, ja pedagogu algu reforma tiktu īstenota.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka minētās summas esot pārāk mazas. "Deviņi miljoni eiro nav pietiekami, lai varētu ieviest tiešām ļoti pārdomātu, ilgtspējīgu, sabalansētu modeli. Nepieciešams lielāks finansējums," sacīja Vanaga.
Vanaga norādīja, ka, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, arodbiedrības prasību, kas izvirzītas uz 2016.gada 1.septembri, īstenošana izmaksātu 10,9 miljonus eiro. Vanaga piebilda, ka šajā summā nebija aprēķināts atalgojuma paaugstinājums augstskolās strādājošajiem.
Nonākot situācijā, kad kārtējo reizi IZM un LIZDA aprēķini nesakrīt, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pauda nožēlu, ka "IZM nemāk lasīt arodbiedrības skaitļus, bet arodbiedrība - ministrijas". "Mums kaut kā visu laiku rodas pārpratumi," sacīja ministre.
LIZDA prasība ir pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu pārņemt no valsts budžeta vai arī šo pāreju veikt pakāpeniski, un to patlaban valdība neatbalsta.
Seile sēdes laikā norādīja, ka valdība šobrīd ir noraidījusi iespēju visu pirmsskolas pedagogu atalgojumu finansēt no valsts budžeta. Līdz ar to šajā jautājumā vienošanās netika panākta.
Komisija vienojās par diviem jautājumiem: ministrija konceptuāli atbalsta izdienas pensiju piešķiršanu pedagogiem, vienlaikus aicinot šo jautājumu skatīt saistībā ar jaunu izdienas pensiju sistēmas izveidi valstī, par ko atbild Labklājības ministrija, un kontekstā ar valsts finanšu iespējām. Tāpat panākta arī izpratne par atbalstu pedagogiem, kas skolu tīkla sakārtošanas dēļ zaudēs darbu. Ministrija jau šobrīd piedāvā pedagogiem bezmaksas mūžizglītības un pārkvalifikācijas iespējas. Arodbiedrībai šai jautājumā pauda gatavību par papildu pasākumiem darbu zaudējušo pedagogu atbalstam runāt ar Labklājības ministriju.
Runājot par pedagogu atalgojuma jauno modeli, Seile uzsvēra, ka visas arodbiedrības prasības nav iespējams ieviest ar 2016. gada 1. septembri. Tāpēc jāturpina sarunas par pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku. IZM piedāvā par to vienoties līdz 2016. gada 1. martam: "Kamēr mums nav skaidra atskaites punkta, mēs nevaram runāt par grafiku, jo nav skaidrs, ko palielināsim. Šādas sarunas ir nepieciešamas, bet redzam pamatojumu par to diskutēt tad, kad ir apstiprināts nākamā gada valsts budžets un esam vienojušies par turpmākiem pedagogu atalgojuma aprēķina principiem". Arodbiedrība šim piedāvājumam nepiekrita.