Pabalsti energokrīzes mazināšanai, minimālās algas celšanas nodrošinājums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, kas gaida pašvaldības, domājot par nākamā gada budžetu sastādīšanu. Dienas aptaujātie pašvaldību pārstāvji atzīst – šoruden daudz izmaksāti maksas pabalsti, kam nevajadzēja nekādu dokumentālu apstiprinājumu, taču atbalstu prasa arī granulu iegādei un citām vajadzībām.
Valsts budžetu jaunā valdība plāno pieņemt tikai marta sākumā, līdz tam iztiekot ar tehnisko budžetu, kas varētu apgrūtināt dažu vajadzīgu risinājumu pieņemšanu savlaicīgāk. Tā valdība esot solījusi segt pusi no mājokļu pabalsta un garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta, taču tehniskajā budžetā tas nebūs paredzēts, bet risinājumu pašlaik nav, atzīst Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš piebilst, ka aptuvenās aplēses rāda, ka pašvaldībām kopumā nākamgad vajadzēs papildus tuvu pie 190 miljoniem eiro – ap 115 miljoniem energoresursu tarifu pieauguma dēļ, ap 35 miljoniem eiro mājokļa pabalstu un GMI izmaksām un ap 35 miljoniem minimālo algu paaugstināšanai.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 29. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!