Aģentūras LETA rīcībā esošajā ziņojuma melnrakstā, kas datēts ar 18.janvāri, norādīts, ka solidaritāte ir pamatprincips jebkuram ar migrācijas jautājumiem saistītam lēmumam, kas nozīmē visu dalībvalstu iesaistīšanos. Tāpat tajā vērsta uzmanība uz to, ka bēgļu pārdale ES iekšienē ir praktisks solidaritātes instruments un EP jau kopš 2009.gada prasa saistošu mehānismu patvēruma meklētāju sadalei.
Attiecībā uz Dublinas regulas pārskatu tajā pausts, ka Dublinas regula nestrādā un pastāv ierosinājums izveidot centrālu patvēruma meklētāju sistēmu - patvēruma meklētājs piesakās uz patvērumu ES, nevis konkrētā dalībvalstī. Tā paredzētu automātisku patvēruma meklētāju izdali pa visām ES dalībvalstīm.
Ziņojumā arī norādīts, ka drošo valstu saraksta izveidošana, ko jau ir ierosinājusi Eiropas Komisija (EK), varētu paātrināt patvēruma meklētāju pieteikumu izskatīšanu. Tāpat tajā pieminēts ierosinājums izveidot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kura laika gaitā varētu aizstāt Eiropas robežsardzes aģentūru Frontex.
Ziņojuma projektā arī uzsvērts, ka robežu stiprināšanai jābūt prioritātei. Tajā arī vērsta uzmanība uz aktīvāku iesaisti, lai apkarotu nelegālo noziedzību un cilvēku tirdzniecību, kura gūst lielus ienākumus uz migrantu krīzes rēķina.
Tikmēr patvēruma meklētājiem, kuri saņēmuši bēgļa statusu, būtu jāsaņem visas tiem pienākošās tiesības, tai skaitā jāveicina ģimeņu apvienošana. Taču, tā kā ne katrs iebraucējs ir tiesīgs saņemt bēgļa statusu, ES būtu jānodrošina droša to cilvēku atgriešana viņu izcelsmes valstīs, kuri nav bēgļi.
Prezentētajā ziņojumā arī norādīts, ka ES vairāk jādara, lai risinātu migrācijas krīzes cēloņus un situāciju trešajās valstīs, kā arī jāizveido legālās migrācijas ceļi, lai patvēruma meklētājiem nebūtu jāriskē ar dzīvību, nokļūstot Eiropā. Attiecībā uz ES un Turcijas neseno vienošanos uzsvērts, ka nepieciešams nodrošināt, lai visas iesaistītās puses pilda savus pienākumus.
Grozījumu iesniegšana attiecīgajā komitejā paredzēta līdz 8.februārim.
EP deputāts Andrejs Mamikins (Saskaņa) aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka februārī pirms Eiropadomes sēdes EK piedāvās bēgļu sadalīšanas starp ES dalībvalstīm pastāvīgā mehānisma projektu.
Politiķis skaidroja, ka projekts tiešā veidā skars Latviju un pieprasīs no jaunās valdības konkrētu pozīciju šajā jautājumā. Bēgļu izmitināšanas kvotu jautājumam būs lielākais uzsvars ES kopējās politikas reformēšanas paketē, kas attieksies uz migrācijas un patvēruma piešķiršanas kārtību.
Pēc viņa domām, Latvijas valdībai beidzot jāieņem konkrēta pozīcija, ir jāatbild uz jautājumu, vai tā ir par kopēju ES migrācijas politiku. "Šobrīd redzam, ka Ministru kabinetam nav viedokļa šajā jautājumā. Ar satraukumu jāsecina, vai tik mēs atkārtoti nekļūsim par lieciniekiem kārtējam valdības izbrīnam par pašu negaidīto un nesagatavoto lēmumu," pauda politiķis.
Līdzīgu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda EP deputāts Artis Pabriks (Vienotība), kurš arī zināja sacīt, ka EP prezentēta ziņojuma versija, kurā tiek virzīts jautājums par piespiedu solidaritāti un bēgļu sadali.
Politiķis norādīja, ka ziņojums tapis ar nodomu izdarīt papildu spiedienu uz Padomi un atbalstīt grieķu komisāru, kas iestājas par bēgļu pārdali. "Ir atsevišķas lietas, kurām šajā dokumentā var piekrist, bet fons palicis vecais," sacīja Pabriks. Viņš arī atgādināja, ka attiecīgā politika radusies pirms aptuveni diviem gadiem, kad vairākas valstis saskārās ar bēgļu pieplūdumu.
"Šie cilvēki lielā mērā devās uz Maltu, taču tagad tur nepienāk vispār. Tagad vienkārši ir cita situācija. Mūsu jaunajai valdībai ar steigu jāgatavo pozīcija un veids, kā veiksmīgi komunicēt, kā mēs iestājamies par šo risinājumu, ko piedāvā," sacīja deputāts, paužot viedokli, ka pašreizējais piedāvājums "nav risinājums" tagadējai situācijai.
Viņš cer, ka Padomes svaru kauss svērsies par labu tiem, kuri pašlaik iebilst pret pastāvīgu bēgļu pārdali un kvotām. "Mums ir nepieciešami bēgļu centri uz robežām, kontrole uz robežām. Mums nevajag izraut lietas no konteksta, neskatoties uz sakarībām reālpolitikā," uzsvēra Pabriks.