Ēnu ekonomiku kapos neapkaros

Izmanīgākie darboņi to veikli izmanto - firmas apkrāpj klientus. Cilvēki bieži samaksā par darbiem, kurus firmas sola, bet neizdara, turklāt pārsvarā visi norēķini notikuši skaidrā naudā."Galvenās problēmas, ko mēs konstatējām, bija tās, ka cenrāža vispār nebija. Un otrā problēma bija tieši attiecībā uz cenu norādīšanas skaidrību. Proti, bija norādīti nekonkrēti pakalpojumi. Otrkārt, konstatējām to, ka tika piestādīti rēķini, bet rēķinā parādītais pakalpojums neparādījās cenrādī," raidījumam skaidroja PTAC Uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte.Atsevišķiem "izredzētajiem" apbedīšanas kantoriem izdevies iznomāt telpas slimnīcu teritorijās, tādējādi iegūstot tiešu pieeju tur mirušajiem pacientiem. Tas noticis vismaz 14 ārstniecības iestādēs."Aptuveni trešajā daļā no slimnīcām ir apbedīšanas biroji. Vairumā gadījumā noslēgti [līgumi] bez jebkādiem iepirkumiem. Uzņēmumi vienkārši tur atrodas, un tiem ir īpašas konkurences priekšrocības - slimnīcu ārsti vai slimnīcu personāls sadarbojas ar šiem birojiem, iesakot [konkrēto biroju] iedzīvotājiem, kas ierodas un uzzina, ka tuvinieks miris. Un 50% gadījumu no šiem 150 aptaujātajiem tiešām izrādījās, ka cilvēki izvēlas to, ko viņiem iesaka," atklāja Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.Stradiņu slimnīcā savu privātfirmu turpat izveidot pamanījās kāds uzņēmīgs morga darbinieks. Šobrīd morga darbinieks atlaists un lauzts arī nomas līgums ar viņa uņēmumu, bet citas slimnīcas šo praksi turpina. Vairākas raidījuma Nekā personīga aptaujātas slimnīcas apstiprināja, ka tās līgumus ar firmām nav pārskatījušas un apbedītāji savu rūpalu slimnīcu paspārnē turpina. Galvenā atruna – citi interesi tur strādāt neesot izrādījuši.Viens no šādiem piemēriem ir Ogres rajona slimnīca. No tās dažu desmitu metru attālumā atrodas morgs, kuram tieši pretī savukārt ir divstāju māja - tās logos tiek reklamēti apbedīšanas piederumi un bēru organizēšanas pakalpojumi. Slimnīcā skaidro, ka nomnieks SIA Atvadas & Ogre pats izrādījis interesi par iespēju te strādāt, bet citu gribētāju vispār nav bijis. Uzņēmuma pārstāve uz raidījuma jautājumu, vai šāda komercprakse ir ētiska, pauda: "Ko es jums varu šobrīd atbildēt? Tiešām es nezinu. Ir arī ļoti daudz apbedīšanas biroju, kas "sēž" pie kapsētām. Nav obligāti slimnīcas teritorijā. Mēs jau nevienam virsū neskrienam.""Mēs, protams, nevaram pateikt, ka [apbedīšanas birojs] nedrīkst atrasties [slimnīcā]. Latvijā nav arī noregulēts tāds regulējums, kas aizliegtu slimnīcu teritorijā atrasties apbedīšanas birojam, bet mēs aicinām radīt visiem vienlīdzīgas iespējas - tas ir iepirkums vai izsole, nevis kādam tiek kādas īpašas priekšrocības tikai tāpēc, ka ar galveno ārstu vai kādu citu ir labas attiecības. Ja ir kāda sūdzība par slimnīcu, kas to nav īsti tā nokārtojusi, tad mēs informējam Veselības ministriju, un es domāju, ka Veselības ministrijai arī ir kaut kādā veidā jārūpējas, lai gan ārsti, gan slimnīcas vadība ētikas principus ievērotu," uzskata Ābrama.Latvijas apbedītāju asociācija jau vairāk nekā desmit gadu cenšas pārliecināt ministrijas un Saeimas deputātus, ka jāpieņem atsevišķs likums šīs nozares regulēšanai. Pēdējais neveiksmīgais mēģinājums pirms diviem trim gadiem bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tā parunājusi ar pašvaldībām un secinājusi, ka neko mainīt nevajag. "Laukos ir tā. Tur, ja kāds aiziet viņsaulē, tad zina, ka tante Marta prot apmazgāt un saģērbt, Pēteris prot zārku uztaisīt, sarunā Jāni, kuram ir smuks busiņš. Viņš ieliks busiņā un aizvedīs uz kapiem. Un Andrejs ar savu dēlu izraks kapiņu – viņi to ne vienreiz vien ir darījuši. Citam kaut ko atlīdzina, samaksā. Nu tā tas tur notiek," situāciju nozarē komentēja Latvijas Apbedītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Štreinfelds.Ābrama vērtē, ka nozarē ēnu ekonomika varētu būt lēšama pat 50% apmērā.Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) tuvinieku nāves gadījumā izmaksā apbedīšanas pabalstu. Aģentūra un Valsts ieņēmumu dienests pamanījis aizdomīgu tendenci. Atsevišķi cilvēki viena gada laikā trīs un arī vairāk reižu pieteikušies uz pabalstu saņemšanu, lai arī mirušie nav viņu radinieki. Papētot dziļāk, atklājies, ka tie ir pagrīdes uzņēmēji, kurus aizgājēja palicēji pilnvarojuši bēru rīkošanai naudu saņemt no valsts. 2016.gadā bijuši 76 šādi gadījumi, no kuriem sešas personas VID ieskatā nodarbojušās ar nereģistrētu uzņēmējdarbību. Lai kaktu kantorus izskaustu, dienests ieteicis šo problēmu iekļaut Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. "Iepriekš jau mums bija informācijas apmaiņa ar VSAA, kas mums sniedza informāciju par tām personām, kuras ir saņēmušas noteiktu skaitu apbedīšanas pabalstu kādas citas personas vārdā, un tad mēs skatījāmies un analizējām, vai tur ir saimnieciskā darbība vai nav. Kas tas ir par pamatu, kādēļ viņi šo pabalstu ir saņēmuši," norādīja VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.Raidījums Nekā personīga pamanīja, ka vēl vasarā Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā šāds VID ieteikums patiešām bija, taču šobrīd tas no plāna pazudis. Konkurences padomes pētījumā atklāto problēmu novēršanā par galveno iecelta Ekonomikas ministrija. Tur gan iecerētās reformas notiek tik klausu, ka tās nav pamanījis arī pats ministrs. Uz jautājumu, vai Ekonomikas ministrijā saņemts rosinājums apbedīšanas nozari sakārtot, ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) atbildēja noliedzoši: "Nē. Šāds piedāvājums mums nav bijis. Mēs strādājam ar enerģētiku, būvniecību. Bet kapu nozari gan nav ministrijā, tā teikt, piedāvāts skatīt."