Ja kāds ar nāvīgo vīrusu saslimušais tiktu reģistrēts Latvijā, analīžu rezultātus sūtītu uz Zviedriju un tālāka rīcība būtu zināma divu dienu laikā. Tikmēr slimnieks atrastos SPKC, kur viņam tiktu norīkota izolācija un veiktas pārbaudes. Latvijā dziļāku slimības izpēti neveic – to dara vien aptuveni septiņās slimnīcās pasaulē.
Iespējamību, ka bīstamā vīrusa infekcija varētu nonākt arī pie mums, pazemina arī tas, ka Latvijai nav tiešo avioreisu ar valstīm, no kurām izplatās infekcija - Gvineju, Libēriju, Sjerraleoni un Nigēriju. Ja kāds Latvijas iedzīvotājs tomēr būs lidojis uz kādu no tām, dodoties atpakaļ, viņam būs jāiziet ārsta pārbaude – ja konstatēs paaugstinātu ķermeņa temperatūru, būs jāpaliek uz ilgākām pārbaudēm.
Arī pēc atlidošanas 21 dienu ir nepieciešams novērot savu veselību. "Vienkāršam tūristam slimību iegūt būtu ļoti sarežģīti, taču neviens nevar garantēt, vai viņš mazgā rokas, izvairās no cieša kontakta ar savvaļas dzīvniekiem, nav saskāries ar kāda slima cilvēka ķermeņa šķirdumu," norāda Perevoščikovs.
Lai nepieciešamības gadījumā ārsti Latvijā tomēr spētu reaģēt ātri un operatīvi, SPKC padziļināti izglīto ģimenes ārstus, slimnīcas un to personālus.
Jāatgādina, ka ar vīrusu nav iespējams saslimt pieskaroties naudai vai pārtikai, tāpat arī, atšķirībā no citiem vīrusiem, Ebola vīruss neizplatās pa gaisu un ar to var saslimt tikai veidojot kontaktu ar slimu cilvēku. Tomēr SPKC epidemiologi iesaka atlikt nebūtiskus ceļojumus uz Ebolas vīrusslimības skartajām Āfrikas valstīm.