Dzīve pa vidu starp izaugsmi un nedrošību. 2014.gads ekonomikā

Patlaban, gada nogalē, uzņēmēju un ekonomikas analītiķu pārspriedumi ļauj secināt, ka nākamais 2015.gads ārvalstu notikumu un grūti prognozējamo starptautisko attiecību rezultātā var nest dažādus pārsteigumus, kuriem jau tagad jāsagatavojas finansiāli un psiholoģiski, apsverot gan negatīvākos, gan pozitīvākos notikumu attīstības variantus.Savukārt, izvērtējot desmit 2014.gadā plašu sabiedrības uzmanību piesaistījušos notikumus ekonomikā, jāatzīst, ka veiksmes un neveiksmes, ieguvumi un zaudējumi, sasniegumi un kļūdas ir līdzsvarā. Atliek vien cerēt, ka ne sliktāk būs arī pēc gada - 2015.gada nogalē.Bažas par nākotniDecembrī uzņēmējus bažīgus darīja auditorkompānijas EY pēc Latvijas dzelzceļa (LDz) pasūtījuma veiktais pētījums, kas ļauj secināt - ja tiktu pārtraukts Krievijas kravu tranzīts caur Latviju, mūsu valsts dzelzceļa nozare zaudētu 43,7 miljonus tonnu kravu, uzņēmumu neiegūtais apgrozījums būtu 1,3 miljardi eiro, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinātos par 1,7%, nodarbinātība - par 1,1%, savukārt nodokļu ieņēmumi - par 2,4%. Paša sliktākā scenārija gadījumā, ja Latvijai zustu gan Krievijas, gan Baltkrievijas kravas, tiktu zaudēts 1,4 miljardu eiro apgrozījums, IKP samazinātos par 1,9%, nodarbināto skaits - par 1,7%, savukārt ieņēmumi nodokļos - par 2,6%, rāda EY aplēses.Ņemot vērā Krievijas tirgus neprognozējamību un saspīlētās starpvalstu attiecības, jau ilgāku laiku tiek meklēti jauni sadarbības partneri. Gan LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, gan arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) jau iepriekš Dienai atzinuši - alternatīva Krievijas kravām Latvijas dzelzceļa nozarei un ostām varētu būt kravas no Āzijas, galvenokārt no Ķīnas. Turklāt pagaidām situācija ar kravu apjomu nav traģiska, un prognozes liecina, ka vismaz nākamā gada sākumā LDz pārvadāto kravu daudzums nesamazināsies. Patlaban pesimismā neslīgst arī ostas, jo, piemēram, Rīgas brīvostas kravu apgrozījums 2014.gada 11 mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, audzis par 15%, un nākamgad Rīgas brīvosta plāno kravu apgrozījuma pieaugumu vēl par 2-3%, salīdzinot ar šo gadu.Nestabilitāti mūsu valsts biznesa vidē pēdējā laikā gan pastiprinājušas arī Krievijas rubļa svārstības. (Piemēram, 16.decembrī ap pusdienlaiku Krievijas rubļa vērtība pret eiro jau bija noslīdējusi zem 100 rubļu atzīmes. Tiesa gan, nedaudz vēlāk tā mazliet pakāpās, un viens eiro Maskavas biržā maksāja 92,5 rubļus.)Kopumā Krievijas rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību gan ir duāla - mūsu valsts uzņēmējiem, kuri eksportē produkciju uz Krieviju un saņem par to samaksu rubļos, rodas zaudējumi, savukārt uzņēmējiem, kuri Krievijā iepērk preces, pašreizējā situācija var izrādīties pat izdevīga. Tiek pieļauts, ka Krievijas rubļa vērtības kritums šoziem ietekmēs Latvijas tūrisma nozari, jo iepriekšējos gados lielā skaitā uzņemtie Krievijas ceļotāji neieradīsies vienkārši tāpēc, ka viņiem atpūsties eirozonas valstī būs kļuvis pārāk dārgi. Tāpat tiek pieļauts, ka, savukārt, Latvijas austrumu pierobežā dzīvojošie cilvēki izmantos situāciju, lai dotos iepirkties uz Krieviju, par nelielu naudas summu iegādājoties plašu preču klāstu. (Jau patlaban tā rīkojas Somijas iedzīvotāji.) "Krievijas rublis 1998.gada finanšu krīzes laikā zaudēja vairāk nekā divas trešdaļas savas vērtības attiecībā pret ASV dolāru. Izmantojot šo analoģiju, pašreizējais rubļa kurss vēl nebūt nav zemākais iespējamais, atgādina Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.Lūdz lielāku atbalstuKopumā Krievijas sankcijas piena ražotājiem no augusta līdz decembrim radījušas 20,9 miljonus eiro lielus zaudējumus, uzskata Zemkopības ministrija. Novembra beigās Eiropas Komisija paziņoja par 7,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas lauksaimniekiem, kas tiktu novirzīti tieši zaudējumu segšanai saistībā ar Krievijas aizliegumu ievest ES lauksaimniecības produktus. Tomēr decembra sākumā Latvijas, abu pārējo Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieki Briselē pauda neapmierinātību ar zaudējumu kompensēšanas nelielo apjomu un centās pievērst ES vadošo institūciju uzmanību piensaimniecības nozares problēmām.Eksports nepadodasLai arī starptautiskā situācija ir saspīlēta, Latvijas eksports šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, saglabājās nemainīgs, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati. "Krievijas embargo turpina radīt negatīvu ietekmi uz dažām nozarēm, piemēram, turpina samazināties piena un gaļas eksports (tiesa, piena eksporta kritumā gan nav vainojams tikai Krievijas embargo, tas krities jau jūlijā). Taču pārtikas nozare kopumā - pēc krituma augustā - spējusi uzrādīt pozitīvu eksporta izaugsmi septembrī un oktobrī. Pozitīvu devumu nodrošinājis alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports, kā arī graudaugu produkti," skaidro Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs un norāda: "Vēl arvien sagaidām, ka šogad kopumā Latvijas preču eksports uzrādīs nelielu pieaugumu." Jāpiebilst, ka ne visi pārtikas ražošanas uzņēmumi patlaban ir noskaņoti skeptiski. Tā, piemēram, ņemot vērā Krievijas embargo, piena pārstrādes koncerns Food Union diversificējis eksporta tirgus un kopumā šā gada laikā sācis patēriņa produktu eksportu uz astoņiem jauniem tirgiem - Lielbritāniju, Islandi, Uzbekistānu, Ukrainu, Mongoliju, Libānu, Lībiju un ASV.Iedzīvotāji izvēlas elektroenerģijas tirgotājuPilnīga elektroenerģijas tirgus liberalizācija, ietverot arī mājsaimniecības, Latvijā tika atlikta vairākkārt - gan uz pērnā gada 1.septembri, gan uz 2014.gada 1.aprīli, gan, visbeidzot, - uz nākamā gada 1.janvāri. Tomēr šā gada nogalē iedzīvotāji beidzot iepazīst priekšrocības un sarežģījumus, kas saistās ar elektroenerģijas iegādi brīvajā tirgū. Mājsaimniecībām piedāvājumus elektroenerģijas iegādei sagatavojuši četri uzņēmumi - AS Latvenergo, SIA Baltcom TV, SIA _WIN Baltic _un SIA 220 enerģija. Divi uzņēmumi - SIA _BCG Riga un SIA Starfit Energy _- apsver iespēju tirgot elektroenerģiju mājsaimniecībām, liecina AS Sadales tīkla informācija. Pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecības elektrības tirgotāju varēs mainīt kaut vai katru mēnesi.Elektroenerģijas tirgotāju aprēķini liecina, ka vidēji Latvijas mājsaimniecības patērē ap 200 kilovatstundām mēnesī. Sagaidāms, ka daudzas mājsaimniecības līdz ar tirgus atvēršanu par elektroenerģiju maksās augstāku cenu, nekā līdz šim. Plānots, ka finansiāls atbalsts saistībā ar elektroenerģijas cenas kāpumu tiks sniegts trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, kā arī tām daudzbērnu ģimenēm, kas lieto elektroenerģiju savai mājsaimniecībai.Citadele pārdošanas virpulīLai izvērtētu valstij piederošo 75% bankas Citadele akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijus, kā arī citus ar šīs bankas pārdošanu saistītos nosacījumus, Saeimas deputāti izveidojuši parlamentārās izmeklēšanas komisiju.Jau iepriekš bankas pārdošanas process tika kritizēts par nepārskatāmību, turklāt Privatizācijas aģentūras (PA) valde atkāpās brīdī, kad pārdošanas darījums bija noslēguma fāzē. Steigšus tika atrasta jauna PA valde, un 5.novembrī līgums par valstij piederošo bankas Citadele akciju pārdošanu 12 starptautisku investoru grupai un Ripplewoods Advisors LLC par 74 miljoniem eiro tika parakstīts. Pārdošanas cena gan var mainīties atkarībā no bankas darbības rādītājiem - kādi tie būs līdz šā gada beigām. Galīgā cena tiks noteikta 2015.gada pirmajā ceturksnī.ECB sāk uzraudzīt lielākās bankas4.novembrī sāka darboties Eiropas banku Vienotais uzraudzības mehānisms - eirozonas lielāko banku uzraudzību pārņēma Eiropas Centrālā banka (ECB), lai strādātu sadarbībā ar nacionālajiem banku uzraugiem. Latvijā ECB līdz ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju sāka uzraudzīt trīs pēc aktīviem lielākās bankas - Swedbank, SEB banku un ABLV Bank. Vienotā uzraudzības mehānisma mērķis ir novērst būtiskus finanšu sektora satricinājumus visās eirozonas valstīs. Kopumā ECB Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros tieši pārrauga 120 eirozonas lielāko banku, kas pārvalda 85% no kopējā banku sektora aktīvu apjoma. Ar ECB uzraudzību saistītos izdevumus sedz paši banku sektora dalībnieki.Viļņošanās gāzes tirgūIr pieņemts lēmums, ka Latvija gatavojas liberalizēt gāzes tirgu 2017.gadā, bet Krievijas un Ukrainas konflikts jau šogad aktualizēja Latvijas un arī abu pārējo Baltijas valstu energoneatkarības tēmu. Gāzes tirgus atvēršana "jāvērtē kā būtisks Latvijas drošības jautājums, jo atšķirībā no citu primāro resursu piegādēm tieši dabasgāzē joprojām ir augsti politiskie riski piegāžu pārtraukšanai vai cenu pieaugumam", Dienai šoruden norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).Sabiedrības uzmanības lokā gāzes nozare nonāca arī saistībā ar to, ka AS Latvijas gāze (LG) akcionārs EO.N Ruhrgas paziņoja par tam piederošo akciju (47,23%) pārdošanu, bet Latvijas valdība norādīja, ka pagaidām apsver, vai iegādāties LG akcijas vai tomēr ne. Tikmēr Baltijas mērogā gāzes tirgum šo gadu īpaši būtisku padarīja sašķidrinātās gāzes termināļa atklāšana Lietuvas ostas pilsētā Klaipēdā.Centieni sakārtot būvniecības nozariPēc pērnā gada novembrī notikušās Zolitūdes traģēdijas, kad lielveikala Maxima sabrukšanā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, būvniecības nozare piedzīvojusi sakārtošanas un stingrākas uzraudzības mēģinājumus. Vairāki būvniecības jomas uzņēmēji Dienai atzinuši, ka jaunais normatīvais regulējums teorētiski varētu uzlabot būvniecības kvalitātes kontroli, bet, kā praktiski būs, vēl grūti pateikt."Pārmaiņas, kas ieviestas līdz ar jauno Būvniecības likumu, pagarinājušas būvniecības projektu realizāciju, tomēr ir pāragri vērtēt grozījumu reālo ietekmi uz turpmāko būvniecības apjomu," savukārt uzskata DNB bankas Tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu daļas vadītājs Bernhards Maļinovskis. Tikmēr jau 1.oktobrī - līdz ar jaunā būvniecības regulējuma izveidošanu - darbu sācis arī Būvniecības valsts kontroles birojs. Raiti gan nav vedies ar biroja vadītāja atrašanu. Viens konkurss vēl rudenī beidzās bez rezultātiem. Decembrī Ekonomikas ministrijas atkārtoti izsludinātajā konkursā uz šī biroja direktora amatu saņemti deviņi pieteikumi. Galvenais, lai biroju vadītu un tajā strādātu būvniecības profesionāļi, lai birojs nekļūtu par instrumentu politiskajās spēlēs, uzskata būvniecības nozares uzņēmēji.Cer atjaunot ražošanuJoprojām nav zudušas cerības, ka nākotnē ražošanu varētu atsākt metalurģijas gigants Liepājas metalurgs. 2.oktobrī tika parakstīts līgums par šī finansiālajās grūtībās nonākušā uzņēmuma pārdošanu Ukrainas uzņēmumam KVV Group. Finanšu ministrija pieļauj, ka LM nākamajā gadā varētu atjaunot ražošanu 80% apjomā no 2012.gada ražošanas jaudas, savukārt 2016.gadā - jau pat 100% apmērā.Pirmais gads ar eiroMierīgi, bez skandāliem gada sākumā noritēja pāreja no latiem uz eiro. Tagad, gada nogalē, daži iedzīvotāji joprojām pārrēķina cenas no eiro uz latiem, citi latus jau piemirsuši. Tiek pieļauts, ka līdz ar eiro ieviešanu augusi bezskaidras naudas norēķinu popularitāte. Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni pērn, pirkumu skaits ar maksājumu karti audzis par 28%, rāda Latvijas Komercbanku asociācijas statistika.* Rakstā izmantoti LETA dati