Likumprojektus, kuros ietverti deviņi grozījumi, pērn novembrī iesniedza Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Ņemot vērā jaunākās aktualitātes gan Eiropā, gan citviet pasaulē, kā arī Latvijas vietu notiekošajā, izmaiņas gan vairāk ir precizējošas, smalkāk nosakot, kuras varas institūcijas par ko būs atbildīgas valsts apdraudējuma gadījumā.
Eiropa patlaban piedzīvo trauksmainu laiku, ņemot vērā pieaugošos terorisma draudus. Straujuma, ziņojot par draudiem drošībai, Saeimas sēdē izcēla gan nespēju panākt mieru Ukrainā, gan Krievijas agresivitāti propagandas, sankciju un militārā spēka demonstrēšanā. Premjere uzsvēra militāro konfliktu problemātiku Sīrijā un Tuvajos Austrumos: "2015. gada janvārī un novembrī notikušie teroristu uzbrukumi Parīzē un citur Eiropā parāda, cik brutāli tik šķietami tāli konflikti var ietekmēt mūsu dzīvi."
Premjeres runa bija gara un visaptveroša. Viņa pieminēja Latvijas misijas Irākā un Mali, kas ir mūsu valsts ieguldījums cīņā pret terorismu. Tagad Latvijas uzdevums ir panākt, lai Varšavas galotņu sanāksmē vienojas par NATO militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā. Taču viņa uzsvēra, ka jau tagad Latvija īsteno vairākus projektus nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai un kaujas gatavības paaugstināšanai.
Nozīmīga vieta pārskatā bija atvēlēta bēgļu problemātikai, norādot, ka pieņemti vairāki konkrēti lēmumi, lai pieaugošo migrācijas plūsmu labāk kontrolētu, tomēr Eiropas Savienības migrācijas politika joprojām nav pietiekami stingra. "Neviens nevar sniegt garantijas, ka, realizējot visus šos lēmumus, migrācija uz Eiropu tiks apturēta pilnībā. Bēgļu jautājums Eiropā ietver arī sabiedrības radikalizācijas un ksenofobijas pieauguma riskus. Mūsu kopīgais uzdevums ir rīkoties atbildīgi un nepieļaut naida, neziņas un baiļu sēšanu sabiedrībā," sacīja valdības vadītāja.
Ironiskas, bet visai precīzas deputātu piezīmes tika izteiktas par valsts robežu aizsardzību - piemēram, šobrīd lielāks šķērslis migrācijas plūsmai ir sniegotā ziema, nevis robežsargi. To daļēji atzina arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība).
Kaut gan aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) tribīnē nekāpa, Dienai kā galveno apdraudējumu viņš izcēla terorisma draudus, minot arī kādu socioloģisko aptauju, kurā atklājas iedzīvotāju pieaugošās bailes no terorisma. 2014. gadā par to uztraucās 11% aptaujāto, bet pērn šis rādītājs pieaudzis jau līdz 26%.
"Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2015. gadā ir palielinājusies Krievijas militārās darbības intensitāte Latvijas pierobežā - gan jūrā, kur lielvalsts militārie kuģi pietuvojas teritoriālajiem ūdeņiem, gan gaisa telpā, kur Krievijas militārās lidmašīnas bez izskaidrojamas vajadzības pietuvojas Baltijas valstu pierobežai, turklāt pārvietojas ar izslēgtiem raidītājiem," norāda Bergmanis. Latvijā militāra konflikta iespējamība esot zema, tomēr bezdarbība un vienaldzīga attieksme pret to var maksāt dārgi. Tāpēc ministrs atkārtoti uzsver finansējuma būtisko lomu, sakot, ka no apņemšanās palielināt aizsardzības budžetu nevajadzētu atkāpties.
Opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) uzsvēra, ka ziņojumā atstāta novārtā enerģētiskā drošība. Latvijai nav savas enerģētikas stratēģijas atšķirībā no Lietuvas, kurai šāda stratēģija ne tikai ir, bet kura to arī mērķtiecīgi īsteno.
Šos pārmetumus sarunā ar Dienu gan noraida Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība), norādot - jautājumos, kas saistīti ar drošību, diemžēl jārēķinās, ka liela daļa informācijas ir ar slepenības zīmogu.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 22.janvāra, avīzē Diena!