"Ir brīnišķīgs Endija Vorhola teiciens, ka nākotnē muzeji kļūst par lielveikaliem un lielveikali par muzejiem. Un, manuprāt, šis laiks ir jau iestājies un šī tendence par to, lai muzejos ir tikpat daudz cilvēku svētdienās, cik lielveikalos," teica I. Elere.
Pēc H. Elera domām, lai tas notiktu, ir jābūt piedāvājumam, un muzeju potenciāls pie mums netiek pilnībā izmantots. "Muzejs vairs nav tāda mantu krātuve mūsdienu izpratnē. Krātuve, kur viss pamazām noput un cilvēki iegriežas un kaut ko apskatās. Muzejam, manuprāt, ir pilnīgi citi uzdevumi. Izglītot cilvēkus, iesaistīt, lai cilvēki iegūtu kādu pieredzi," vērtēja H. Elers.
Eleri veidojuši ekspozīcijas šogad atklātajam atjaunotajam Raiņa muzejam Tadenava, Raiņa un Aspazijas mājai Rīgā, Raiņa un Aspazijas vasarnīcai Majoros.
I. Elere atklāja, ka katrai bija pilnīgi cits piegājiens. Piemēram, Rīgā bija jāņem vērā, ka tā ir memoriālā vide, kurā nevar un nevajag iejaukties. Tur cilvēki dodas skatīties, kā viņi ir dzīvojuši.
"Tas, ko mēs varam piešķirt, interpretēt to - šo viņu it kā klātbūtni telpā ar Aspazijas un Raiņa ēnu, iespējamām skaņām, kā viņi ir pusdienojuši vai brokastojuši ēdamistabā, kā Rainis savā kabinetā rakstījis piezīmes. Pielikt ne pārāk daudz, bet tādu minimumu, lai uzvedinātu apmeklētāju tālāk domāt. Vai krēsli, mēbeles, Raiņa un Aspazijas unikālā bibliotēka, kura ir pieejama pirmajā stāvā. Mēs uz sēdmēbelēm uzlikām Raiņa jaunvārdus. It kā tas nav nekas tāds īpašs, bet kā anagramma apmeklētājiem veidot tālāk savas attiecības ne tikai ar Raini, bet ar latviešu valodu, literatūru," skaidroja I. Elere.
H2E veidojis arī Rīgas Motormuzeja ekspozīciju, un I. Elere norāda, ka jebkurš dizainers savā sākumstadijā ir pētnieks - kā izmeklētājs, kuram ir jāizprot, par ko viņš strādā, kam viņš strādā, ko viņš projektē, kādus risinājumus piedāvā. "Tas ir tas saistošākais. Vienu brīdi mēs lasām Raini, otru gadu mēs cīnāmies mašīnu uzbūvē," teica I. Elere.
Motormuzejā, pēc H. Elera stāstītā, bija jāizdomā, ko un kā stāstīt, par ko runāt, jo mašīnas pašas par sevi ir ļoti skaistas. "Cilvēkiem tās patīk, bet tas, ko mēs vēlējāmies izdarīt, ir iedot kontekstu, parādīt, kas notika tajā laikā, kad šīs mašīnas tapa. Kas ir tie cilvēki, kas dzīvoja tajā laikā, par ko viņi domāja. Tā mašīna jau nerodas, tāpat kā ekspozīcija, tukšā vietā. Patiesībā stāsts ir par cilvēkiem," norādīja H. Elers.
Ingūna un Holgers Eleri ir Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi un tagad arī mācībspēki, dizaina biroja H2E īpašnieki un vadītāji. H2E aptver vairākas starpdisciplināras jomas - grafikas, interjera un ekspozīciju dizainu.
H2E veidojis projektus arī Latvijas Kara muzejam, Rēzeknes Zaļajai sinagogai, Latvijas Bankai, Stūra mājai u.c. I. Elere veidojusi arī kolekcijas monētas Zelta saktas. Ripsakta grafisko dizainu. H2E veidotās ekspozīcijas Informācija un 10 lietu stāsti par cilvēku un varu šogad ieguva Red Dot Award balvu, biroja darbi saņēmuši arī citus starptautiskus apbalvojumus - A'Design Award, iF Design Award, SEGD. H2E uzvarējis konkursā par Latvijas Dizaina gada balvas organizēšanu nākamgad.