Dīvaina taktika – lauzt līgumus

VNĪ lēmumu lauzt līgumu ar būvnieku arhitekte Zaiga Gaile nosaukusi par kara pieteikumu lielo būvfirmu
mafijai. Esat mafijā? Un kas tā ir par mafiju?

Tas jājautā viņai, ko ar to domājusi. Bet, tā teikt, ir kaut kāds ārprāts, manā skatījumā, pilnīgs nonsenss.


Tad faktiski problēmas cēlonis ir nesaprašanās starp būvnieku un arhitektu?

Cēlonis droši vien ir drusku dziļāk – kādā kvalitātē ir tehniskie projekti.


Tos gan neviens neapšauba. Paziņots, ka ar būvnieku lauž līgumu, nevis arhitektu.

Jā, redziet, interesantākais fakts ir šāds. Lielākas vai mazākas problēmas ar projektu kvalitāti mums ir visos objektos. Principā ideāla projekta nav – kļūdas, nepilnības ir pilnīgi visos produktos. Parasti projekta autors kļūdas atzīst un novērš. Kaut kas tāds, ko te redzam, manā aptuveni 20 gadu praksē ir pirmoreiz. Ja iestājas pozā un saka, ka viņa projekts ir ideāls, tad problēmas tieši tikai sākas. Jo likumā un līgumos skaidri definētas pušu atbildības. Skaidrs, ka mēs rēķināmies ar to, ka projekts ir izstrādāts pienācīgā līmenī, vai arī, ja tur kaut kas nebūs pienācīgā līmenī, tas tiks atbilstoši labots, lai to varētu realizēt. Jo būvniekam saskaņā ar būvniecības līgumu nav ļauts mainīt tehniskā projekta risinājumus. Ja tā atļautos darīt, tas robežojas ar patvaļīgu būvniecību, par ko draud atbildība būvuzņēmējam un par ko var būvuzņēmējam pat atņemt licenci.


Ja redz problēmu, par to jāsaka pasūtītājam vai arhitektam.

Tieši tā! Tāpēc ir ieviesta procedūra, kādā veidā tas notiek. Mums ir pat speciālas informācijas pieprasījuma veidlapas, kur tiek aprakstīta konkrētā problēma, to iesūta pasūtītājam un projekta autoram, ir iknedēļas autoruzraudzības sanāksmes, kurās šie jautājumi tiek izrunāti, fiksēti termiņi. Un, protams, ja ar to nepietiek, var sūtīt vēstuli pasūtītājam.


Kā bija šajā gadījumā?

Šeit notika visi šie procesi.


Tad kāpēc jūs esat tie, kurus atzīst par sliktajiem?

Tas ir jautājums pasūtītājam.


Kā jūs to saprotat?

Varbūt pasūtītājam ir kādas īpašas attiecības ar projekta autoru?... Kaut kas ir tāds, kas pasūtītājam liek rīkoties neloģiski. Nekāda racionāla pamata šādi rīkoties, manuprāt, nebūtu. Ja mēs paskatāmies kaut vai vēsturē, VNĪ ir bijušas daudzas līdzīgas situācijas. Ar Rakstniecības muzeju, piemēram, arī lauza līgumu ar būvnieku zem karoga "būvnieks ir slikts". Rezultātā objekts nav uzbūvēts, mērķis nav sasniegts. Tas​ pats ar Tabakas fabriku – ja mēs atceramies, VNĪ arī lauza līgumu ar būvnieku, pēc tam paņēma citu, piemaksāja pāris miljonus – līgumu lauza, sakot, ka būvnieks ir slikts, bet īstenībā arī tad projekts bija tādā kvalitātē, kādā nu bija. Es personīgi nezinu nevienu pasūtītāju, kas tik mērķtiecīgi būtu lauzis līgumus, tā ir kaut kāda dīvaina taktika.

Ko ar to var iegūt? Saprotu, ka beigās sanāk samaksāt vairāk, ir zaudēts laiks...

Neviens neko nevar iegūt, tas nav ceļš uz rezultātu.