Latvijas izdevumi (valsts un pašvaldību finansējums) kultūrai sasniedz 0,9% no IKP, kas it kā nav slikts rādītājs, taču, pārrēķinot faktiskajās cenās, Eiropas valstu sarakstā esam vien piektajā vietā no lejasgala. Kultūras ministrijas budžets pēdējos gados pārsniedz 200 miljonu eiro latiņu. Šogad tas tiek plānots 243 miljonu eiro apmērā, un lielākā daļa no tā jeb 61,77% tiks novirzīta kultūras mantojumam un kultūrizglītībai.
Labi finansēta, ne pārfinansēta
"Ja iepriekšējā Finanšu ministrijas vadība vienmēr skandēja mantru par pārfinansēto kultūru, tad tagad tā vietā tiek runāts par labi finansēto nozari," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra ministrs Nauris Puntulis (NA). Skaitļu tabulas rāda, ka pēdējos gados visplānākais rieciens kultūrai tika atvēlēts 2019. un 2020. gadā – attiecīgi 168 un 200 miljoni eiro. Tas skaidrojams ar kovidierobežojumiem, kas liedza apmeklēt pasākumus un kultūras norišu vietas. Pēdējos divos gados gan vērojams kāpums: 2021. gadā tie bija 230 miljoni, 2022. gadā – 239 miljoni eiro. Ar bāzes finansējumu parasti ir par maz, un ik gadu nākas meklēt papildu avotus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, piemēram, pērn tie tika augstas gatavības kultūras objektu projektiem.
Izvērtējot KM budžetu pa sadaļām, var redzēt, ka lielākā artava (arī šogad) tiek kultūras mantojumam – gan pieminekļu glābšanai, gan muzeju darbības
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 24. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!