Tomēr 12% respondentu atzīst, ka likuma normām, sastādot darba sludinājumus, nepievērš īpašu uzmanību. Tieši viņu sludinājumos mēdz parādīties arī nepamatotas prasības. Savukārt atalgojuma norādīšanu, ko tik ļoti sludinājumos vēlētos redzēt darba meklētāji, pagaidām, šķiet, nesagaidīsim ne no priekšzīmīgajiem darba devējiem, ne no tiem, kam personāla meklēšanas procesā gadās pārkāpumi.
Prasa arī to, ko nedrīkst
Atrast vakancei tiešām atbilstošus kandidātus šobrīd Latvijā nav viegli, tāpēc pārsvarā darba devēji sludinājumos neprasa neko lieku, kā arī arvien vairāk atmet aizspriedumus par kandidātu vecumu, dzimumu, tautību, novērojuši personāla atlases speciālisti. Tomēr no tiem 12% darba devēju, kas īpaši nepiedomā pie tā, ko darbinieku atlasē drīkst un ko nedrīkst, 60% praktizē nepamatotu svešvalodu prasmju pieprasījumu, 23% darba sludinājumos norāda meklējamā darbinieka vecumu, savukārt 17% - dzimumu, liecina CV-Online Latvia aptauja. Kopumā 8% darba devēju atzīst, ka, izvērtējot kandidātus, mēdz izmantot dažādus diskriminējošus faktorus.
«Latvijas darba devēju vidū nereti saskaramies ar vēlmi neiekļaut noteiktas tautības pārstāvjus personāla atlases procesā,» komentē CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš un piebilst, ka ārvalstu uzņēmumi, nezinot Latvijas likumdošanu, diskriminējošas prasības darba sludinājumos mēģina iekļaut biežāk. Salīdzinot ar Latvijas darba devējiem, starptautiskas kompānijas no pretendenta biežāk pieprasa foto, biežāk izmanto attēlus arī savos sludinājumos, vairāk piedomā pie darba sludinājumu vizuālā noformējuma, pietuvina tos kompānijas tēlam un izmanto radošus formulējumus.
Par diskrimināciju sūdzas
Kā aptaujā atzīst paši darba devēji, nepamatotas svešvalodu prasmes sludinājumos visbiežāk tiek prasītas, jo, iespējams, nākotnē tās darbiniekam var būt noderīgas, attīstot kontaktus un sadarbību ar uzņēmuma ārvalstu klientiem un partneriem, kā arī lai sazinātos ar uzņēmuma vadību un īpašniekiem, kuri nepārvalda vai slikti pārvalda valsts valodu.
Kopš šīgada 25. jūlija gan ir spēkā grozījumi Darba likumā, kas nosaka, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot reizes, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai, uzsver Zaiga Strode, Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas juriskonsulte.
Tāpat VDI atgādina, ka darba sludinājumā prasības nedrīkst attiecināt tikai uz vīriešiem vai sievietēm, izņemot gadījumus, kad piederība noteiktam dzimumam ir attiecīgā darba veikšanas objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Sludinājumā arī aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, ja vien attiecīgo darbu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt saskaņā ar likumu. Savukārt darba intervijā darba devējs nedrīkst kandidātu izvaicāt par lietām, kas nav saistītas ar piemērotību darbam, vai uzdot tieši vai netieši diskriminējošus jautājumus: par grūtniecību, ģimenes vai laulības stāvokli, iepriekšēju sodāmību, reliģisko pārliecību, piederību kādai politiskajai partijai, arodbiedrībai vai sabiedriskajai organizācijai, nacionālo vai etnisko izcelsmi.
Laikā no šīgada 1. janvāra līdz 31. augustam VDI saņēmusi 44 sūdzības, kurās cilvēki papildus citiem darba tiesisko attiecību pārkāpumiem norādījuši uz viņu diskriminēšanu, un pārbaudot 13 gadījumos šīs sūdzības bijušas pamatotas. Pērn visa gada laikā skaitļi bijuši līdzīgi: 48 iesniegumi, 14 no tiem - pamatoti. «Visbiežāk sūdzas par diskrimināciju uz vecuma vai dzimuma pamata,» saka Z. Strode.
Kad minēs atalgojumu?
Likums neprasa, lai darba sludinājumos būtu norādīts piedāvātais atalgojums, tomēr to tur ļoti gribētu redzēt darba meklētāji - līdztekus citu taustāmu ieguvumu uzskaitījumam un plašākam aprakstam par uzņēmumu, ja tas ir mazpazīstams, norāda A. Brodiņš. Tikai 7% darba devēju atzīst, ka atalgojumu sludinājumā norāda vienmēr, 32% to mēdz minēt neregulāri. Iemesls, kāpēc atalgojums sludinājumos neparādās, ir konfidencialitāte, lai konkrētās vakances atalgojuma apmēru neuzzinātu konkurenti un uzņēmumā jau strādājošie.
(Visu rakstu lasiet 6.novembra laikrakstā Diena)