Cer, ka alkoholu lietos mazāk

Citu pieredze

Tieši pirms nedēļas VM sabiedriskajai apspriešanai nodeva alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna 2020.–2022. gadam projektu. Iedzīvotāji tiek aicināti izteikt domas par plānā paredzētajiem pasākumiem, ar kuriem iecerēts mazināt alkohola nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, ierobežojot to lietošanas izplatību un radītās sekas, vienlaikus uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus. 

Lai panāktu plānā izvirzīto mērķi, viens no iecerētajiem pasākumiem ir aizliegt alkoholisko dzērienu – alus un vīna – reklāmu televīzijā, radio un internetā. Šeit jānorāda, ka jau vairākus gadus alus un vīns ir vienīgie alkoholiskie dzērieni, kurus atļauts reklamēt televīzijā un radio. Pamatojot nepieciešamību aizliegt alkohola reklāmas, ministrija  atsaucas arī uz Eiropas Alkohola un veselības foruma ekspertu veiktā pētījumu pārskata par alkohola reklāmas ietekmi uz alkohola patēriņu rezultātiem, tajā norādīts, ka alkohola reklāma veicina tā lietošanas sākšanu jauniešu populācijā un palielina alkohola patēriņu to jauniešu vidū, kuri alkoholu jau ir lietojuši.

Pētījumi arī liecinot, ka visa veida alkoholisko dzērienu reklāma (televīzijā, drukātajos izdevumos, internetā, dažādos pasākumos utt.) palielina alkohola lietošanas biežumu jauniešu vidū. 

Ministrija atsaucas arī uz pētījumiem, kas veikti sadarbībā ar Pasaules Veselības organizācijas ekspertiem. Tajos secināts, ka alkohola reklāmas ierobežojumi ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū. Kritiku daļai VM plāna projektā norādīto atsauču gan pauž Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa. Viņa Dienai atzīst, ka LRA valde šobrīd vēl iepazīstas ar VM plānu un tur norādītajiem avotiem, tomēr vismaz daļa no atsaucēs minēto pētījumu rezultātiem esot pamatoti kritizējami un nepierāda to, ka, aizliedzot reklāmu, tiks panākta alkohola patēriņa samazināšanās. 

"Reklāma ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē patērētāju pieņemt lēmumu un izdarīt izvēli par labu kādam zīmolam vai precei. Visiem lēmumiem, ko likumdevējs plāno pieņemt, mūsuprāt, jābūt pamatotiem un samērīgiem, izvērtējot ieguvumus pret zaudējumiem, identificējot potenciālos riskus, to novēršanas iespējas un apzinoties lēmumu sekas," saka Liepiņa. 

LRA uzskata, ka šobrīd nebūtu nepieciešami lielāki ierobežojumi par jau esošajiem. Proti, reklāmu audiovizuālajos medijos regulē Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, kas nosaka tās preču grupas, kuras aizliegts reklamēt Eiropas Savienības teritorijā, un tās ir tabaka un recepšu medikamenti. Attiecībā uz alkohola reklāmu direktīvā aizlieguma nav, bet valstīm ir jānodrošina tas, ka reklāma audiovizuālajos medijos nesasniedz nepilngadīgas personas. "LRA ieskatā Latvijai būtu jāseko direktīvai, jo, ja būtu bijis nepieciešams stingrāks regulējums, tas būtu ticis iekļauts direktīvā," uzsver Liepiņa.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols Dienai norāda, ka asociācijas rīcībā nav starptautisku, neatkarīgu pētījumu, kas pierādītu korelāciju starp reklāmu un pārmērīgu alkohola lietošanu sabiedrībā. Tai pašā laikā viņš uzskata, ka alkoholisko dzērienu mārketinga aizliegums Latvijā nekādā veidā nenodrošinās alkoholisko dzērienu reklāmas neesamību.