Lai gan ceļu uzturētāji seko līdzi laika apstākļiem un ir gatavi jebkurā brīdī uzsākt autoceļu tīrīšanu un kaisīšanu, speciālisti arī autovadītājus rosina sagatavoties ziemas sezonai, aprīkojot savas automašīnas ar ziemas riepām, kā arī mainīt braukšanas stilu atbilstoši ziemas periodam. Tāpat tiek akcentēts, ka tumšajā periodā par savu drošību uz ceļiem jādomā arī gājējiem. Autoceļu uzturēšanas ziemas sezona, kā ik gadu ierasts, sākas 1. novembrī un ilgs līdz nākamā gada 31. martam.
Sāls krājumi pietiekami
Šajā ziemas sezonā ceļu uzturēšanai ziemas apstākļos piešķirtais budžets sasniedz 31,69 miljonus eiro, žurnālistus pirmdien informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Iepriekšējā ziemas sezonā plānotais finansējums bija 31,3 miljoni eiro, taču reāli tika izlietoti 36,15 miljoni.
Valsts autoceļu uzturēšanai jeb to kaisīšanai ir sagādāts sāls 46 tūkstošu tonnu apmērā, bet sāls un smilts maisījums – 15 tūkstošu tonnu apmērā, informēja AS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Guntis Karps. Sāls kaisīšana uz ceļiem ir precīzi normēta – no pieciem gramiem uz kvadrātmetra normālos laikapstākļos līdz 40 gramiem uz kvadrātmetra ļoti sliktos laika apstākļos. Savukārt uz mazākas nozīmes ielām vai autoceļiem tiek kaisīts sāls-smilts maisījums, kas labi darbojas kā pretslīdes materiāls brīdī, kad uz brauktuves izveidojusies ledus kārta un sāls vairs nespēj palīdzēt. Speciālisti akcentē, ka sāli, kā arī sāls un smilts maisījumu kā pietiekami efektīvu pretslīdes materiālu izmanto ne tikai uz Latvijas ceļiem, bet šāda prakse ir arī Lietuvā, Igaunijā, Skandināvijā, Japānā un Vācijā.
Rīgas domes Satiksmes departamentam piešķirtais kopējais finansējums galvaspilsētas ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanai no 2016. gada decembra līdz 2017. gada 30. novembrim ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem aptuveni puse tiek izlietota ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanas darbiem ziemas periodā. "Finansējums tiek piešķirts uzturēšanas darbiem ne tikai ziemas sezonā, ceļu uzturēšana notiek visa gada garumā, sākot ar bedru lāpīšanu, greiderēšanu, zāles pļaušanu un beidzot ar ziemas darbiem," uzsver Rīgas domes Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Una Ahuna-Ozola.
Tehnika darba kārtībā
Karps informēja, ka darbam uz valsts autoceļiem ziemas sezonā kopumā ir sagatavotas 642 dažādas tehniskās vienības, tajā skaitā 210 universālās ziemas dienesta automašīnas, no kurām 186 aprīkotas ar GPS sistēmu, kas ļauj ceļa uzturētājiem izvēlēties vienkāršāku maršrutu un veikt automātisku paveikto darbu uzskaiti. Karps uzsvēra, ka ir būtiski samazināt auto greideru skaitu, jo to uzturēšana ir pārāk dārga, tāpēc LAU vairāk sāk izmantot lieljaudas traktorus, kas aprīkoti ar rievotājiem, tos izmantojot sniega tīrīšanai uz zemākas klases ceļiem.
Augstākās nozīmes valsts autoceļus preventīvi kaisa vēl pirms aktīvās satiksmes plūsmas sākšanās – no pulksten četriem līdz sešiem rītā. Atbilstoši normatīviem A klases autoceļa uzturēšanas kvalitātes prasības ziemas periodā ir laikā no pulksten 6.00 līdz 22.00, A1 klasei – no 6.00 līdz 20.00, B un C klases ceļiem – no 6.00 līdz 18.00, bet D klasei netiek normēts. No 1. novembra darbu diennakts valsts autoceļu režīmā sāks 28 informatīvie un četru reģionu dežuranti, kā arī operatīvie dežuranti visā valsts autoceļu tīklā. Ziemas dienesta dežuranti visā valsts teritorijā kontrolē valsts autoceļu stāvokli, izmantojot tiešos novērojumus, veicot apsekošanu, sekojot līdzi laika ziņām, izmantojot informāciju no meteostacijām, kā arī izmantojot LVC Satiksmes informācijas centra informāciju, kas saņem ziņojumus no autoceļu lietotājiem, kā arī no dažādiem valsts dienestiem.
Autovadītāji tiek mudināti ziņot par apgrūtinātiem apstākļiem uz autoceļiem, zvanot pa informācijas tālruni 80005555, kā arī izmantot aplikāciju Waze.
Rīgas pilsētai pieejamas kopumā 59 ziemas tehniskās vienības – 34 ielu un 16 ietvju kompleksās ielu tīrāmās un kaisāmās mašīnas, septiņi autogreideri, divi sniega savācēji. Savukārt uzņēmuma Rīgas tilti rīcībā ir astoņas tehniskās vienības, no kurām divas ir paredzētas darbam pilsētas centrā, četras – Vidzemes priekšpilsētā, pa sešām – Zemgales un Latgales priekšpilsētā, kā arī pa trim Ziemeļu un Kurzemes priekšpilsētā, informēja Ahuna-Ozola.
Sniega tīrīšana no ielām un kaisīšana ir atkarīga no laika apstākļiem, proti, ja gaisa temperatūra ir nemainīga, kaisīt nav nepieciešams, bet, tiklīdz tā sāk svārstīties, uz ceļiem veidojas apledojums un tie tiek kaisīti regulāri. "Prioritāte ir maģistrālo ielu tīrīšana, kurās ir intensīva satiksme vai sabiedriskā transporta kustība, pēc tam tilti un pārvadi. Prioritāras ir arī ielas, kurās ir sabiedriski nozīmīgi objekti," skaidroja Rīgas domes pārstāve. Speciālisti akcentēja, ka nereti ir gadījumi, kad uzturēšanas tehnika nevar notīrīt sniegu no brauktuves, jo traucē vakaros un naktīs brauktuves malās novietotie privātie transporta līdzekļi. Lai šo problēmu novērstu, Rīgas ielās tiks izvietotas ceļa zīmes, kas liegs apstāšanos un stāvēšanu. Arī šajā ziemas sezonā Rīgā darbosies tā dēvētā puteņa biļete, kas īpaši sliktos laika apstākļos palīdz samazināt automašīnu skaitu pilsētā, tādējādi atvieglojot gan sabiedriskā transporta kustību, gan arī sniega tīrīšanas tehnikas darbu.
Arī pašu atbildība
Arī pašiem autovadītājiem jāpielāgojas laika apstākļiem un jāsagatavo savas automašīnas ziemas sezonai, uzsver drošas autobraukšanas eksperts Jānis Vanks. "Jāizvēlas pareizs ātrums, jāievēro distance, kā arī uzmanība jāpievērš redzamībai – nedrīkst aizmirst snigšanas apstākļos notīrīt mašīnas logus, jumtu un pārbaudīt logu šķidrumu piemērotību ziemas mēnešiem," akcentē autoeksperts.
Lai gan normatīvi paredz, ka automašīnām obligāti ar ziemas riepām jābūt aprīkotām no 1. decembra, praksē novērots, ka tas tiek darīts ātrāk, autovadītājiem izvērtējot laika apstākļus. Valsts policijas Reģionālās pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis neredz nepieciešamību noteikt kā obligātu prasību automašīnas aprīkot ar ziemas riepām agrāk – jau no 1. novembra, jo pašiem autovadītājiem jāseko līdzi laika apstākļiem un jāuzņemas atbildība, atrodoties uz ceļa. Viņam piekrīt arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors, norādot, ka tādā gadījumā šādas prasības Latvijas teritorijā jāievēro arī kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – autovadītājiem. "Ziemas riepu lietošana ir pašu autovadītāju drošībai, nevis tikai likuma normu izpildīšana," uzsver Aizpors. Autovadītājiem ir jāiemācās prognozēt bīstamas situācijas, kam šobrīd uzmanību pievērš arī autoskolās.
Speciālisti īpaši atgādināja par savu drošību uz ceļiem diennakts tumšajā laikā rūpēties gājējiem un pie sava apģērba vai somām obligāti piestiprināt atstarojošus elementus, lai autovadītāji tos jau savlaicīgi spētu tumsā pamanīt. "Svarīgi ir izglītot sabiedrību un mudināt vairāk izmantot atstarotājus diennakts tumšajā laikā," akcentēja Krapsis.