Čakša atgādināja, ka ļoti daudzās pašvaldībās šis skolu tīkls nav sakārtots. Papildus pašvaldībās sniegtie resursi vairāk tiek patērēti telpām un aprīkojumam, nevis tam, kas ir svarīgākais - cilvēku resurss.
Čakša skaidroja, ka ne visas pašvaldības šo papildu budžetu izmanto pedagogu likmju palielināšanai.
Čakša norādīja, ka viens no svarīgākajiem mērķiem ir un arī būs tieši atalgojuma sistēmas sakārtošana un atalgojuma sistēmai ir jābūt caurspīdīgai, godīgai un skaidrai, tāpēc arī vairākus vakarus tika veiktas diskusijas ar LIZDA.
Čakša arī norādīja, ka gan IKP daļa, kas novirzīta izglītībai, gan budžetā novirzītie līdzekļi izglītībā ir līdzīgi ar daudzām Eiropas valstīm, kā arī atalgojuma summas apjoms Latvijai ir līdzīgs ar pārējām Baltijas valstīm.
Ministre skaidroja, ka līdzekļi tiek piešķirti lielā kvorumā un "āķis" ir tajā, kā šie līdzekļi tiek izmantoti. Skolu tīkls neesot spējis iet līdzi demogrāfiskajām izmaiņām.
"Mērķis ir kvalitatīva, pieejama izglītība par saprātīgu cenu", norādīja ministre.
Čakša uzsvēra, ka resursi, kas ir nepieciešami izmaiņām, kas stāsies spēkā 1.septembrī, būs nodrošināti un šīs izmaiņas valdībā tiks pieņemtas.
Čakša atgādināja, ka papildus budžetam arī ir alternatīvi finansējumu veidi, kas tieši finansiāli palīdz augstākajai izglītībai un zinātnei. Kā piemēram, Eiropas Savienības attīstības fondi un atveseļošanās fonds.
Čakša arī uzsvēra, ka nepieciešams izglītības nodaļā skaidri definēt amatus un to tirgus cenu. Šādu dokumentu pašreiz izstrādā ministriju un tiks pieaicināti nozares organizācijas, lai vērtētu noteiktās definīcijas.
Jau ziņots, ka LIZDA nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pildītu streika prasību izpildi, pretējā gadījumā 24.aprīlī sāksies pedagogu streiks.
Jau ziņots, ka LIZDA vadītāja Inga Vanaga skaidroja, ka šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem. Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija vakar jāapstiprina valdības sēdē.
LIZDA aģentūrai LETA papildus norādīja, ka, lai gan saskaņošanas sarunu gaitā tā bija panākusi šķietamas vienošanās ar IZM, pašreiz, analizējot šiem solījumiem nepieciešamā finansējuma piešķiršanu valsts budžeta dokumentos, arodbiedrībai nākas secināt, ka valdība neparedz tiešu un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai praksē.
Analizējot IZM veiktos finanšu ietekmes aprēķinus, LIZDA secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams. Streika vienošanās izpildes sarunas bija ar pieņemamiem risinājumiem, taču sarunu laikā netika norādīts, ka to izpildei nebūs atbilstoša finansējuma un ka netiks palielinātas viena izglītojamā vidējās izmaksas.
Papildus IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildus piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.
Papildus tam valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro. Nevienai citai nozarei tik būtiska pieauguma nav bijis.
Jau ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.