Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro. “Pretēji būvnieku 2023. gada decembra solījumiem SIA Velve būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu,” norādīja slimnīcas vadība, piebilstot, ka daudzo SIA Velve neizdarību dēļ tiek apsvērta iespēja pārtraukt līgumattiecības ar SIA Velve.
Slimnīcas vadība savā paziņojumā norādīja uz virkni SIA Velve neizdarībām, tostarp norādot: “Neskatoties uz slimnīcas veiktajām darbībām, SIA Velve turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības – nenodrošina būvdarbu veikšanai nepieciešamo resursu kapacitāti, turpina būtiski kavēt plānoto būvdarbu izpildes termiņus, un darbu virzība objektā ir ļoti lēna, kas Stradiņa slimnīcai kā pasūtītājam nesniedz pārliecību par būvnieka spēju pabeigt būvniecības darbus nolīgtajos termiņos. Piemēram, vidējais strādnieku skaits objektā no 2023. gada septembra līdz 2024. gada janvārim atbilstoši ierakstiem elektroniskajā uzskaites sistēmā nav lielāks par vidēji 100 strādniekiem, kas ir nepietiekams aktīvai būvdarbu virzībai.”
Tīko pēc jauniem projektiem
Taču neskatoties uz pamatīgajām problēmām Stradiņa slimnīcas projekta realizācijā, SIA Velve bija paspējusi pieteikties vēl vienā, turklāt pirmšķietami valstiski tikpat nozīmīgā publiskajā iepirkumā.
Proti, SIA Velve piedalījās un pat uzvarēja AS Augstsprieguma tīkls (AST) publiskajā iepirkumā - “Dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūve un ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūve". Šīs informācijas kontekstā Diena lūdza AST vadības skaidrojumu, tostarp arī ņemot vērā faktu, ka SIA Velve figurēja tā sauktā būvnieku karteļa lietā.
Uz jautājumu, vai AST ir atzinusi SIA Velve par uzvarētāju un noslēgusi attiecīgi līgumu, AST vadība norādīja: Līgums par AST dispečeru vadības un datu centra izbūvi ar SIA Velve nav noslēgts un netiks slēgts. Projekta iepirkumā, kura pirmspārbaude tika veikta sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), sākotnējai atlasei pieteicās astoņi pretendenti, kvalifikācijas prasībām atbilda septiņi pretendenti. No tiem 2. kārtai savus finanšu piedāvājumus iesniedza četri pretendenti. Pamatojoties uz KP atzinumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) noteikumiem, par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājuma iesniedzēju un iepirkuma uzvarētāju tika atzīta SIA Velve. Tomēr pusēm neizdevās panākt vienošanos par svarīgiem līguma aspektiem, tāpēc līgums par dispečeru vadības un datu centra izbūvi ar SIA Velve netiks slēgts. Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 187 100. punktu, AST lems par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Kamēr iepirkums nav noslēdzies, plašāku informāciju šobrīd nevaram sniegt.”
Tāpat Diena lūdza AST skaidrojumu - kā AST varēja atzīt SIA Velve par konkursa uzvarētāju, ņemot vērā, ka KP bija sodījusi būvuzņēmēju par dalību kartelī, un ka turklāt publiski vairākkārt ir izskanējis, ka SIA Velve neatlīdzina pasūtītājiem zaudējumus un tie ir spiesti tiesāties ar SIA Velve, piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Tostarp AST tika jautāts, vai uzņēmumam ir zināms KP skaidrojums, ka tās atzinumam par SIA Velve uzticamības atjaunošanu nav saistoša spēka un lēmumu par to, vai uzņēmumam ļaut piedalīties iepirkumos, pieņem publiskā iepirkuma rīkotājs. Proti, viens no uzticamības atjaunošanas nosacījumiem ir, ka uzņēmums ir atlīdzinājis konkurences pārkāpuma dēļ radītos zaudējumus, ja cietušais to ir lūdzis kompensēt.
Uz to AST atbildēja, ka: “Pēc pasūtītāja – AST lūguma KP sniedza atzinumu (28.06.2023.g. vēstulē Nr. 2.4/2023/2227), ka SIA Velve ir veikusi atbilstošus tehniskus, organizatoriskus, personālvadības un uzņēmuma pārvaldības pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumu atkārtošanos nākotnē. KP vēstulē arī norādīja, ka šī viedokļa sniegšanas brīdī KP lietvedībā nav ierosinātas izpētes lietas par Konkurences likuma vai līguma par Eiropas Savienības darbību iespējamu pārkāpumu SIA Velve darbībās, kas liktu pārvērtēt atzinumā ietvertos apstākļus.
Balstoties uz konkurences pārkāpumu jomā kompetentās institūcijas – KP 13.09.2021. atzinumu Nr. 2.2-3/1217 (kas apstiprināts ar 30.08.2023. vēstuli Nr. 1.7-4/1028), ka SIA Velve ir veikusi darbības uzticamības atjaunošanai, un SIA Velve sniegto informāciju pasūtītājam un veiktos pasākumus AST iepirkumu komisija uzskatīja par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē. Pamatojoties uz SPSIL 48.panta ceturtās daļas 1.punktu un 49. panta ceturto daļu, kā arī Iepirkuma nolikuma 6.3. punktu un KP atzinumu, AST nebija pamata izslēgt SIA Velve no turpmākas dalības iepirkumā.”
Arī atbildot uz Dienas uzdotajiem jautājumiem SIA Velve apliecināja, ka “izvērtējot uzņēmuma biznesa intereses un konkursu prasības, Velve turpina piedalīties atsevišķos publisko iepirkumu konkursos.” SIA Velve, pēc tās pārstāvju norādītā, esot atjaunojusi savu uzticamību, līdz ar to no izslēgšanas iepirkumos neesot pamata.
Taču Dienai, konsultējoties ar juristiem, tika norādīts tieši uz Konkurences padomes noteiktajiem kritērijiem, kuriem visiem ir jāizpildās, lai pozitīvu Konkurences padomes atzinumu saņemtu tāds uzņēmums, kuram tā par dalību kartelī ir konstatējusi pārkāpumu, uzlikusi naudas sodu un kuram tādēļ ir liegums uz laiku piedalīties publiskajos iepirkumos. Lai atbrīvotos no šī lieguma, uzņēmumam ir jāapstiprina dalība konkurences tiesību pārkāpumā un arī jāatlīdzina no šāda pārkāpuma zaudējumi visiem tiem cietušajiem, kuri to ir prasījuši. Publiskā informācija neliecina, ka SIA Velve izpilda šos kritērijus. Proti, lai gan tūlīt pēc Konkurences padomes lēmuma būvnieku karteļa lietā SIA Velve Konkurences padomes priekšā “ar nožēlu” apstiprinājusi uzņēmuma dalību pārkāpumā, tagad, kā liecina SIA Velve juridiskās palīdzības sniedzēja un citi publiski paziņojumi, tā pārkāpumu jau vairs neatzīst, jo neesot otra karteļa dalībnieka, ar ko vienoties, tāpēc tai neesot jāatlīdzina nekādi zaudējumi.
Cita starpā SIA Velve, atbildot uz Dienas jautājumiem, norādījusi: “Konkurences padomes 30.07.2021. lēmums konstatēja konkurences pārkāpuma pastāvēšanu. Ar šo lēmumu netika konstatēts kāds cietušais vai zaudējumi, un līdz ar to šis lēmums nenosaka pamatu zaudējumu atlīdzināšanai. Ja kāda persona uzskata, ka tai saistībā ar Konkurences padomes 30.07.2021. lēmumu konstatēto konkurences pārkāpumu ir nodarīti zaudējumi, tad var vērsties tiesā un, pamatojot savus apsvērumus, to pierādīt. Kartelis kā konkurences pārkāpums paredz vienošanos, t.i., vismaz divu personu iesaisti. Tiesvedībās SIA Velve skaidri norādīja, ka nav ne juridiska, ne faktiska pamata atsaukties uz karteli kā atbildības pamatu attiecībā uz SIA Velve, it sevišķi, ja Konkurences padomes 30.07.2021. lēmums nav stājies spēkā. SIA Velve ir atzinusi savu atbildību konkurences pārkāpumā, tādēļ arī noslēdza izlīgumu ar Konkurences padomi. Savukārt, Konkurences padomes lēmums un konkurences pārkāpuma kvalifikācija tika pieņemts jau pēc šī izlīguma noslēgšanas.”
Arī no cietušās Rīgas valstspilsētas pašvaldības norādītā izriet, ka lietās, kurās no SIA Velve tiek prasīta zaudējumu atlīdzināšana, tā apgalvo, ka nekāds kartelis vispār nav pastāvējis un tas nav pierādīts.
No minētajiem dažādu pušu komentāriem Diena izdara secinājumu, ka SIA Velve ne tikai ir bijusi pretrunīga savā pozīcijā attiecībā uz konkurences pārkāpumu, bet arī tomēr nav izpildījusi visus kritērijus, lai saņemtu uzticamības atjaunošanu, jo tiesvedības pret to par prasījumiem atlīdzināt zaudējumus vēl turpinās, SIA Velve atsakoties tos kompensēt.
Formāla pieeja var dārgi maksāt
No vienas puses – atbilstoši normatīvos rakstītajam AST nevar pārmest potenciālo risku neizvērtēšanu un nevērību, jo atbilstoši AST vadības sniegtajām - patiešām plaši un detalizēti argumentētām – atbildēm, uzņēmums ir izpildījis visas darbības, kas jādara publiska iepirkuma veicējam, lai ievērotu normatīvu prasības un arī noskaidrotu un savlaicīgi novērstu potenciālos riskus. Tomēr šķiet, ka – pat neskatoties uz daudzu uzņēmēju kritiku par sarežģīto birokrātiju iepirkumu procesos – normatīvi tomēr nerada iespēju publiskā iepirkuma veicējam izdarīt patiešām stratēģiski kvalitatīvu izvēli, jo – viens ir “formālā burta ievērošana”, bet pavisam kas cits – reālā dzīve un apstākļi, kas ir ārpus “uzrakstītā burta formālisma”. Taču savā ziņā formālistisku pieeju īsti nevar arī pārmest iepirkumu veicējiem (šajā gadījumā arī AST), jo konkursa rīkotājs drīkst darīt vai nedarīt tikai to, kas atļauts normatīvos, pretējā gadījumā riskējot iekulties nebeidzamos administratīvos strīdos.
Proti, jautājumu AST uzdošanas brīdī Dienas rīcībā nebija informācijas, vai ar SIA Velve ir vai nav noslēgts līgums, tādēļ likumsakarīgi tika uzdots jautājums, ko AST darīs, ja SIA Velve nevarēs izpildīt līgumu, jo, piemēram, kā Stradiņu slimnīcas gadījumā SIA Velve nepietiks finanšu līdzekļu tāpēc, ka tā iepirkumā piedāvāja pārāk zemu cenu, lai par to izpildītu līgumu? Un attiecīgi Diena vēlējās zināt, ko AST darīs, ja SIA Velve prasīs papildu finansējumu, lai izpildītu līgumu, jo tas nozīmētu, ka tās piedāvājums sadārdzinātos, un ja tas jau sākotnēji tāds būtu, iespējams SIA Velve pat neuzvarētu.
AST atbilde ļāva secināt, ka vismaz šādiem potenciālajiem riskiem valsts energoapgādes sistēmas operators ir vairāk vai mazāk sagatavots. “Ņemot vērā AST līdzšinējo veiksmīgo pieredzi liela mēroga būvniecības projektu īstenošanā, uz dispečeru vadības un datu centra izbūves iepirkuma uzvarētāju attieksies tādi līgumā iekļauti izmaksu pieauguma risku kompensēšanas pasākumi kā cenu pieauguma indeksācija un finanšu rezerves izmantošana 5% apmērā no kopējām būvdarbu izmaksām. Cenu pieauguma indeksācija ļaus efektīvi, neapturot procesu, ievērot objektīvo tirgus apstākļu ietekmi uz cenu pieaugumu un attiecīgi segt ar to saistītas papildus izmaksas. Savukārt finanšu rezerve kalpo kā avots papildus veidojušos izmaksu segšanai.”
Tajā pašā laikā pārsteidz AST atbilde uz nākamo Dienas jautājumu, kura iemesli, potenciālās sekas un savā ziņā nejēdzīgumu aprakstījām šīs sadaļas sākumā. Proti, Diena jautāja AST, vai minētā AST iepirkuma konkursa piedāvājumu vērtēšanā tika vērtēti SIA Velve reputācijas riski. Prot, vairāk nekā 40 miljonu vērts līgums varēja tikt uzticēts uzņēmumam, kurš sodīts par dalību kartelī iepirkumos, kurš neatzīst un neatlīdzina pasūtītājam ar karteli radītos zaudējumus, un kurš jau citā apjomīgā iepirkumā (Stradiņu slimnīca) nav spējis izpildīt līgumu noteiktajā termiņā par piedāvāto cenu?
Uz to AST skaidroja: “Saistībā ar iespējamo līguma neizpildes un reputācijas risku iepirkuma kvalifikācijas kārtas ietvaros AST lūdza SIA Velve sniegt skaidrojumu par publiski pieejamo informāciju, ka uzņēmumam ir grūtības izpildīt ar VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) noslēgto līgumu par A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanu. Iepirkuma komisija secināja, ka nav tiesiska pamata SIA Velve izslēgt no dalības iepirkumā, pamatojoties uz SPSIL 48. panta otrās daļas 10. punktu, jo:
- pasūtītājs – PSKUS nav vienpusēji atkāpusies no līguma par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecību, un AST rīcībā nebija pierādījumu, ka minētā līguma izpildes kavējumā vainojams izpildītājs – SIA Velve;
- SIA Velve sniedza skaidrojumu par ārējiem apstākļiem, veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
Vienlaikus SIA Velve pasūtītājam [AST] apliecināja, ka līgums ar PSKUS ir spēkā un SIA Velve turpina veikt būvdarbus.”
Šķiet, tieši šī – no vienas puses loģiskā un normatīvos argumentētā – AST atbilde parāda būtiskus valsts sektora riskus, ka faktiski redzamas potenciālas problēmas iepirkuma rīkotājs nevar ņemt vērā, jo atbilstoši normatīviem viss ir it kā kārtībā. Faktiski no šīs AST atbildes var secināt – kamēr cits publiskais iepircējs nav lauzis līgumu ar izpildītāju, kurš neievēro līguma nosacījumus, un kamēr pats izpildītājs formāli stāsta, ka līgums ir spēkā un darbi tiek veikti, cita publiska iepirkuma veicējs nevar izslēgt šādu potenciālo riskanto iepirkuma dalībnieku no konkursa, pat neskatoties uz to, ka publiskajā telpā ir pieejama oficiāla, neapstrīdēta informācija par līguma nosacījumu nepildīšanu, kā dēļ publiskajam pasūtītājam – tostarp katram nodokļu maksātājam – pirmšķietami radīsies būtiski zaudējumi.