Trešdien Rīgā 13 Latvijas pašvaldību vadītāji parakstīja nodomu protokolu par līdzdalību Finanšu ministrijas virzītajā pieejamas cenas īres dzīvokļu programmā Īres mājokļi Latvijas speciālistiem, apņemoties nodrošināt mājokļu izbūvei piemērotu zemesgabalu, informē Finanšu ministrija.
Vismaz 1000 dzīvokļu
Uz pasākumu ieradās arī privātās un publiskās partnerības (PPP) programmas konsultāciju partneris – Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Tomass Estross, ar kuru sadarbības līgums tika parakstīts septembra sākumā. Kopumā pirmajā projekta posmā līdz 2030. gadam Latvijā paredzēts izbūvēt līdz 2266 (ne mazāk par 1000) pieejamas cenas īres dzīvokļiem.
Programma Īres mājokļi Latvijas speciālistiem ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs (skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki u. c.). Pirmajā programmas kārtā tiks veikti ekonomiskie aprēķini programmas īstenošanai pašvaldībās, kuras šodien parakstīja nodomu protokolus, – Daugavpilī (120), Rēzeknē (60), Kuldīgā (50), Liepājā (250), Jelgavā (130), Jēkabpilī (130–150), Valmierā (150), Ķekavā (48), Olainē (50), Alūksnē (48), Cēsīs (100), Siguldā (110) un Rīgā (1000). Programma paredz vismaz 1000, bet ne vairāk kā 2266 īres mājokļu izbūvi. Precīzu dzīvokļu skaitu būs iespējams noteikt pēc finanšu aprēķinu veikšanas 2025. gadā. Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana brīdī, kad tie būs pieejami, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.
Jaunu dzīvokļu trūkst
"Jaunu energoefektīvu dzīvokļu trūkums Rīgā, Pierīgā un reģionos ir bijis aktuāls jautājums vairākus gadu desmitus, tādēļ esmu gandarīts par pašvaldību plašo ieinteresētību dalībai pieejamas cenas īres dzīvokļu programmā. Apvienojot publisko finansējumu ar privātām investīcijām, mēs varam efektīvāk risināt mājokļu pieejamības problēmu un veicināt mūsu sabiedrības ekonomisko stabilitāti. Šodien esam spēruši nozīmīgu soli, lai līdz nākamā gada vasarai programmas īstenotājs Valsts nekustamie īpašumi sadarbībā ar Eiropas Investīciju bankas ekspertiem un pašvaldībām veiktu projektu finanšu aprēķinus, kas ļaus virzīties uz privātā partnera atlasi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu programmas īstenošana Latvijā uzticēta VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Šodien tiek sākts Eiropas Investīciju bankas (EIB) konsultatīvais atbalsts, kas ietver nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu, lai nodrošinātu programmas ieviešanas kvalitāti un paātrinātu pieejamu mājokļu programmas īstenošanu. Šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi – tas nodrošinās, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamas cenas īres dzīvokļu būvniecību. EIB konsultatīvais atbalsts apvienos starptautisku komandu no visas Eiropas ar zināšanām un pieredzi šādu projektu attīstīšanā. EIB konsultācijas programmas ietvaros Latvijas valstij tiek nodrošinātas bez maksas, tās tiek finansētas par Eiropas Komisijas līdzekļiem.
"Mēs ar gandarījumu sadarbojamies ar Latviju, lai ieviestu jaunu pieeju cenas ziņā pieejamu mājokļu paātrinātai un paplašinātai nodrošināšanai. Redzam, ka pastāv izteikta investīciju nepietiekamība cenas ziņā pieejamu un sociālo mājokļu jomā visā Eiropā, kā arī milzīga nepieciešamība pēc esošā dzīvojamā fonda atjaunošanas. EIB ir stingri apņēmusies risināt šo investīciju nepietiekamību. Tā ir viena no mūsu astoņām stratēģiskajām prioritātēm," norāda EIB viceprezidents Tomass Estross.
Sadarbībā ar EIB tiks izvērtēti vairāki programmas ieviešanas modeļi, analizēta institucionālā kapacitāte gan valsts, gan pašvaldību līmenī, izstrādāta projektu atlases stratēģija, sagatavots pilotprojekts un sagatavots publiskās privātās partnerības līguma projekts.
"Valsts nekustamo īpašumu komanda ir pagodināta par izrādīto uzticēšanos mūsu kompetencei vadīt šāda mēroga projektu sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām. Redzam lielu pašvaldību interesi, ko apliecina šodien parakstītie nodomu protokoli. Publiskā un privātā sektora sadarbība ir labs instruments, lai veiksmīgi risinātu pieejamo mājokļu problemātiku un veicinātu ilgtspējīgu Latvijas reģionu attīstību, tādēļ esam apņēmības pilni likt lietā visas savas kompetences, lai pārstāvētu valsts intereses un nodrošinātu programmas īstenošanu augstākajā kvalitātē un plānotajos termiņos," norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Slikta kvalitāte un pārapdzīvotība
Projekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.
Šogad veiktajā pētījumā tika intervētas 19 pašvaldības, kā arī veikta statistikas datu analīze, kā rezultātā tika izveidota aplēse nākotnes pieprasījumam pēc pieejamas cenas īres dzīvokļiem katrā no pašvaldībām. Pētījums apstiprina, ka Latvijas mājokļu politikas izaicinājums ir slikta mājokļu kvalitāte, pārapdzīvoti mājokļi, zema tirgus aktivitāte, kā arī papildus izaicinājums ir arī hipotekāro kredītu nepieejamība daļai sabiedrības.
Pagājušā gada beigās ar finanšu ministra rīkojumu tika izveidota vadības grupa šāda PPP risinājuma izveidei. Tās uzdevums bija izstrādāt zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu PPP iespējamo risinājumu ietvaru, piedāvāto PPP struktūru, ieviešanas nosacījumus un grafiku. Vadības grupa, izvērtējot esošo situāciju, apzinot 17 pašvaldības, problemātiku tirgū, pieejamas cenas īres dzīvokļu regulējuma ietvaru un citu dalībvalstu pieredzi, kā arī nodrošinot pieejamas cenas īres dzīvokļu programmas atbilstību kritērijiem, ir izstrādājusi pieejamas cenas īres dzīvokļu attīstības programmu.
Vadības grupas sastāvā ir komisijas locekļi, kas pārstāv Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Attīstības finanšu institūciju Altum, Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi, VAS Valsts nekustamie īpašumi, VSIA Latvijas Valsts ceļi, Ekonomikas ministriju, kā arī grupā piedalās Ministru prezidentes ārštata padomnieks reģionālajos jautājumos.