Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma
PISA 2015 pētījuma rezultāti ir vēl viens arguments, lai Latvijā nopietni strādātu pie skolu tīkla sakārtošanas.

Būt vai nebūt starp viduvējībām izglītībā

Kamēr vieni uzskata, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) skolēnu sasniegumu starptautiskā pētījuma PISA 2015 rezultāti ir apmierinoši, jo Latvija ierindojas pa vidu citām valstīm, tikmēr citi uzskata, ka mums tomēr ir jābūt lielākām ambīcijām. Par piemēru var ņemt kaut vai Igauniju, kam nu izdevies apsteigt arī Somiju. Sperot gan kaut vai radikālus soļus, pozitīvi rezultāti būtu tikai pēc vairākiem gadiem, nevis uzreiz.

Latvija pa vidu 

Tuvu OECD valstu vidējam līmenim – tā kopumā var raksturot Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu vidējos sasniegumus dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā. Latvijas skolēni dabaszinātnēs vidēji sasnieguši 490 punktu, kas ir tuvu OECD valstu vidējam rādītājam – 493 punktiem. Pētnieki norāda, ka mums ir līdzīgi rezultāti ar ASV, Austriju, Franciju, Zviedriju, Čehiju, Spāniju un Krieviju, bet krietni mums priekšā un topa augšgalā ir Singapūra ar 556 iegūtiem punktiem. Arī lasīšanas prasmes skolēniem Latvijā ir viduvējas, un Latvija ierindojas nedaudz zem OECD vidējā rādītāja – 493 punktiem, sasniedzot 488 punktus. Savukārt matemātikā rādītāji ir vēl nedaudz sliktāki, skolēniem vidēji sasniedzot 482 punktus, kamēr vidēji OECD valstīs ir 490 punktu.

Pētījumā arī secināts, ka Latvijas meitenes joprojām ir ievērojami pārākas par zēniem lasīšanā, un arī dabaszinātnēs meiteņu vidējie rezultāti ir labāki. Savukārt matemātikā zēnu un meiteņu sasniegumi ir līdzvērtīgi.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) šajā ziņā ir skarbs, sakot, ka Latvijas izglītības sistēmā ir stagnācija. Pētījuma dati, kas parāda Latvijas viduvējo pozīciju, nav bijis pārsteigums. Pārmaiņas izglītības sistēmā notiek daudz lēnāk, un pozitīvas tendences parādīsies tikai pēc vairākiem gadiem, ja iesāktās reformas un pārmaiņas ir pareizas. Pretējā gadījumā sekas būs daudz agrāk. 

Šādus rezultātus prognozējis arī Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks, atzīmējot, ka piecpadsmitgadīgos skolēnus Latvijā testē jau sesto reizi. Viņš gan uzskata, ka šo stabilitāti nevajadzētu novērtēt par zemu – Latvija ir labā līmenī un tas nebūt nav mazsvarīgs sasniegums. "Mums nevajadzētu krist galējībās, skatoties uz kaimiņu sasniegumiem, bet priecāties par savu stabilitāti," saka Catlaks.

Igaunija priekšā

Latvija rezultātu ziņā ir starp Lietuvu un Igauniju. Tikai, ja Latvijas skolēnu sasniegumi ir nedaudz labāki nekā Lietuvā, tad Igaunija mums ir krietnu gabalu priekšā, ierindojoties pat pašu labāko valstu vidū. Attiecībā uz dabaszinātnēm Igaunijā ir trešie labākie rezultāti, apsteidzot pat Somiju. Latvija ierindojas 31. un Lietuva – 36. vietā. Arī lasīšanas kompetencē Igaunija ir pirmajā sešniekā, turklāt Igaunijai kāpums kopš iepriekšējā pētījuma ir nozīmīgs.

Catlaks sola pētīt sīkāk, kas veicinājis Igaunijas sasniegumus, tomēr pieļauj, ka Latvijā trūkst individuālas pieejas, kas, bez šaubām, prasa lielus resursus. Tāpat Igaunijā rūpīgāk tiek salīdzināti 9. un 12. klases eksāmenu rezultāti, lai izvērtētu katra skolēna zināšanu pieaugumu. Te gan ir šaubas, vai Latvija no tā kaut ko iegūtu. Vienlaikus Šadurskis ir pārliecināts, ka Igaunija ir soli priekšā skolu tīkla sakārtošanā un efektīvā publisko resursu izmantošanā. Tikmēr Latvijā iepriekš daudz runāts par nepieciešamām reformām, bet nav bijušas būtiskas izmaiņas, kas jau varētu dot rezultātus.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 8. decembra, numurā!

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas