Bažas par lienošās privatizācijas gatavošanu

Superpārvaldītāja koncepcija

Konceptuālo ziņojumu ar nosaukumu Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju ir sagatavojis un valsts sekretāru sanāksmei – iepriekšējam pakāpienam pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – šā gada aprīlī bija iesniedzis kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Pētera Vilka vadītais Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).  

Šī iestāde nepieciešamību pēc jauna valsts uzņēmumu pārvaldības modeļa pamato ar Kariņa valdības deklarācijā ierakstīto – turpināt OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku un sākt valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam.

Atsaucoties uz nepieciešamību pildīt valdības deklarāciju, PKC izstrādāja ziņojumu, kas būtībā paredzēja jaunizveidotu aktīvu pārvaldītāju kā valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāju, kura kapitāla daļu turētājs ir Pārresoru koordinācijas centrs. Faktiski tas nozīmē pārvaldību koncentrēt pašā PKC, nododot šīs diezgan niecīgās iestādes rokās milzīgu varu pār Latvijas valsts nozīmīgākajiem resursiem, to pārvaldi un arī iespējamu privatizāciju.

Sākotnēji šo ieceri bija paredzēts dzīt uz priekšu Kariņa valdībai neraksturīgi ātrā tempā, taču pēc ministriju un sabiedrisko organizāciju asajiem protestiem tempu nācās strauji piebremzēt. 12. jūnijā Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomes (KIP) sēdē, ko vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, tika nolemts šo jautājumu skatīt atsevišķā padomes sēdē.
 

Iebildumus neņem vērā

Nu ir kļuvis zināms šīs sēdes datums – 28. augusts. Sākotnēji no PKC skaidrojuma Dienai varēja noprast, ka uz šo sanākšanu ir sagatavots jauns ziņojuma variants, kurā ņemti vērā ministriju, citu iestāžu un organizāciju apjomīgie priekšlikumi un iebildumi pret iecerēto superpārvaldītāja modeli un citiem jauninājumiem. "KIP 28. augusta sēdē tiks diskutēts par konceptuālā ziņojuma projekta versiju, kas ir publicēta mājaslapas vietnē," Dienai sākotnēji skaidroja PKC pārstāvis Guntis Rozenbergs.

Taču pēc salīdzināšanas izrādījās, ka projekta versija ir tieši tas pats konceptuālā ziņojuma teksts, kas tika publiskots jau aprīļa beigās. Neraugoties uz plašajiem iebildumiem, nekādi labojumi un papildinājumi tajā nav veikti. Vēl vairāk – triju mēnešu laikā PKC nav publiskojis arī jau maijā solīto priekšlikumu apkopojumu. "Saskaņošanas laikā iesniegtie viedokļi ir apkopoti, bet, tā kā tie ir ļoti atšķirīgi un KIP piedalās lielākā daļa viedokļu sniedzēju (vai to pārstāvju), tad nākamā konceptuālā ziņojuma projekta versija tiks gatavota pēc KIP 28. augusta sēdes," tagad skaidro Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis.

Kad tieši iestāde plāno publiskot šo apkopojumu un iepazīstināt ar to sabiedrību, ja šie viedokļi tiešām ir apkopoti? Izrādās, ka tomēr nav, – tie PKC skatījumā esot tik ļoti atšķirīgi, ka izziņa ar iebildumu un priekšlikumu izvērtējumu tikšot sagatavota tikai reizē ar jauno ziņojuma versiju. Tātad – ne agrāk kā septembrī.